Š.g. 14.jūnijā plkst. 15.00 Torņakalna stacijas teritorijā, pieminot 1941.gada 14.jūnija deportācijas, notika ziedu nolikšana pie pieminekļa "Putenī" un vagoniņa.
Jau kuro reizi mēs, Kurzemes rajona politiski represētie, 14. jūnijā sanākam Torņakalna stacijā, lai pieminētu komunistiskā režīma upurus, kam šeit sākās nedēļām garais Golgātas ceļš uz Sibiriju.
Austrumu gūsts Baltijas tautām bija pazīstams jau no seniem laikiem. Pēteris I aizveda uz Maskaviju sagūstītos vidzemniekus, tostarp Ernestu Gliku, kur viņam bija jāizglīto Krievzeme, Katrīna II 1781.gadā Hiumā zviedrus kājām aizdzina uz Ukrainu. Bet liela ir atšķirība 18. vai 20.gadsimts. Ja Šeremetjevs gūstekņu transportam varēja izmantot tikai zirgu vilkmi, Staļina rīcībā bija kaut nepilnīga (vēl neelektrificēta), tomēr Transsibirijas maģistrāle – jaunas iespējas, ko paver dzelzceļš. Kā zinām, 14.jūnijā no Latvijas izveda 15 000 mierīgu iedzīvotāju.
Ticu cilvēces progresam, bet bērnībā domāju, cik jauki būtu, ja Zilupes vietā būtu vismaz Alpu kalni.
Manuprāt 1941.gada 14.jūnijs bija lūzuma punkts latviešu domāšanā. Līdz tam: vācietis vienmēr mums bija kungs, (Elle, elle kunga rija…, Es vācieti dancināšu uz karstiem akmeņiem… utt). Latvietis domāja: zem cara esam mierīgi dzīvojuši 200 gadus, ja jau jāizvēlas, tad labāk atgriežamies pie krieva… 14. jūnijs visu pagrieza otrādi.
Nedēļu pēc 14 jūnija Kenigsbergas radio latviešu valodā skandēja: Latvieši, karš ir sācies! Jūsu atbrīvošanas stunda ir situsi!
22.jūnijā, jau pirmajā kara dienā, latviešu partizānu grupa Priekulē uzbruka pasta-telegrāfa stacijai. Pirmajā kara nedēļā Latvijā darbojās 123 pretpadomju partizānu grupas. Lai atceramies Limbažu un Raganas kaujas. Vācieši bija pārsteigti, kad Rīga 1. jūlijā viņus sagaidīja ar ziediem.
Kara sākums Lielvācijai bija veiksmīgs, tas spārnoja jaunos okupantus. Sarkanbaltsarkanos karogus aizliedza un no jauna atļāva tikai tad, kad fronte pavērsās atpakaļ rietumu virzienā. Arī latvieši pārliecinājās, ka vācieši nav nākuši, lai mūs atbrīvotu, bet arī ir okupanti. Tikai pašlaik mazāk bīstami tautas pastāvēšanai.
Un tomēr 1941.gada skarbajā ziemā Tautas palīdzība vāca siltas drēbes pie Maskavas salstošajiem vācu karavīriem un pat tad, kad karš jau bija zaudēts, Bauskas iedzīvotāji izveidoja brīvprātīgo bataljonu, kas Mēmeles un Lielupes krastos izveidoja frontes līniju, kas noturējās līdz ieradās vācu un mūsu leģiona palīgspēki.
Kāpēc latvieši karoja kopā ar nacistisko Vāciju? Pirmkārt, mēs nebijām vienīgā Eiropas tauta, kam Padomju Savienība bija bīstamākais ienaidnieks. Vācu pusē karoja Somija, Horvātija un citu Eiropas tautu divīzijas. Otrkārt, jau kara sākumā klīda baumas par izvešanu atkārtošanos. Vācieši atklāja drausmīgos Rīgas centrālcietuma noziegumus. Vācu okupācija vismaz pagaidām nedraudēja ar šāda mēroga represijām. Latviešu vīriem, karojot leģionā, bija lielākas izredzes palikt dzīviem nekā sarkanarmijas gaļas mašīnā. Bez tam latviešos bija liela ticība Rietumu sabiedrotajiem, ka Vācijas sagrāve novedīs pie kara PSRS un Rietumu starpā.
Sadarbība ar hitlerisko Vāciju bija mazākais no diviem ļaunumiem. Un, galu galā, mūsu ienaidnieku ienaidnieks ir mūsu draugs. Kaut arī, labi zinājām, tikai uz laiku. Un daudziem cīņa ar komunismu reizē bija atmaksa par neziņā aizvestajiem brāļiem, māsām, vecākiem.
ET
Komunistiskā terora upuru piemiņa
Komunistiskā terora upuru piemiņas pasākums Torņakalna stacijas teritorijā
Salidojums
Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē
Valmieras drāmas teātris
Komunistiskā terora upuru piemiņa
Komunistiskā terora upuru piemiņas pasākums Torņakalna stacijas teritorijā
LPRA 32. konference
Starptautiska konference
Vēstures falsificēšana kā dezinformācijas ierocis
Likteņdārzs
Piemiņas pasākums mātēm
Piemiņas pasākums
Ziemassvētki
Ziemassvētku saldumu izsniegšana
Lāčplēša diena
Lāčplēša diena Sudrabkalniņā
Komunistiskā terora piemiņas pasākums.
Ziedu nolikšana pie pieminekļa "Putenī" un piemiņas vagoniņa.
Komunistiskā terora upuru piemiņas pasākums
Aizvestie. Neaizmirstie.
Apsveikumi
Latvijas Politiski represēto apvienība
Apsveikumi Latvijas valsts svētkos
Plānotais pasākums atcelts
Lāčplēša diena Sudrabkalniņā
Apsveikumi Lāčplēša dienā
Latvijas Politiski represēto apvienība
2020.g. jūlijs
1941. gada 14. jūnija deportāciju atcere
Komunistiskā genocīda upuru piemiņa Torņakalna stacijā
Latvijas Politiski represēto apvienība
Par ārkārtas situāciju Latvijā
Apsveikumi
Apsveikumi
Par atlaižu atcelšanu Rīgā
Latvijas Politiski represēto apvienības sarakste ar Rīgas satiksmi
Kopsapulce
Kopsapulce un piemiņas pasākums atcelti
LPRA informācija
Atceltie pasākumi 15. un 25. martā
Kopsapulce
Konference
LPRA 31. konference
Kopsapulce
Apsveikumi Ziemassvētkos
Kopsapulce
Apsveikumi Valsts svētkos
Valsts svētku pasākums
Valsts svētku pasākums un kopsapulce
Lāčplēša diena
Piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.
Lāčplēša diena
Lāčplēša dienas pasākumi Rīgā
Latvijas Politiski represēto apvienība
Latvijas Politiski represēto apvienībai 30
Kopsapulce
Koncerts Likteņdārzā
Likteņdārzā notiks vērienīgs svētku koncerts “Saule. Pērkons. Daugava”
Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē
Apsveikumi
1941. gada 14. jūnija deportāciju atcere
Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums Torņakalna stacijā
1941. gada 14. jūnija deportāciju atceres pasākumi Rīgā
Vēstule
Eiropas parlamenta deputātes Ineses Vaideres vēstule
Brauciens no Rīgas uz Daugavpili
Kopsapulce
Kopsapulce
Kopsapulce
1949. gada 25. marta deportāciju atceres pasākums un kopsapulce.
Kopsapulce
Kopsapulce
Atmiņu grāmata
Grāmatas "Skaudrā bērnības saule" atvēršanas svētki (2013.g.)
Kompensāciju jautājums par PSRS nodarījumiem Latvijā
Политика Латвии в вопросе о компенсации ущерба за советскую оккупацию
Jubileja (2013.g.)
Kurzemes rajona Politiski represēto klubam 20.