Projekts „Izzinot Latvijas vēstures lappuses”

Projekts sākts 2020. gadā

Projekta mērķis ir iegūt, apkopot un publicēt informāciju par Latvijas pilsētu un novadu vēsturi mūsu skatījumā, apsekot Latvijas vēsturei nozīmīgas, politiski represēto personu piemiņas, pretošanās kustības un latviešu karavīru cīņu un piemiņas vietas.

Vēsture nav tikai stāsts par mūsu zemes un tautas pagātni. Vēsture ir katras nācijas pašapziņas un valstiskuma pamats, kā arī būtisks faktors katram, lai skaidri apzinātos Latvijas valsts un nācijas identitāti un tās vērtības, stingri pastāvēt par tām.
Latvijas valstiskums nepastāvētu bez Brīvības cīņām Cēsīs, Ziemassvētku kaujām Tīreļpurvā, Berrmontiādes, kaujām pie Airītes, Latgales atbrīvošanas cīņām un Latvijas nacionālo partizānu kustības. Ir svarīgi atcerēties savas tautas varoņus un godāt viņu piemiņu. Tāds ir arī mūsu izvirzītais dotā projekta uzdevums, iespēju robežās būt klāt vietās, kur veidojās un turpinās mūsu valsts vēsture.
Latvijas vēsture ir sarežģīta un valstiskuma veidošanās periods nebija viegls. Visos laikos ir bijušas kādas mūsu tautai svarīgas un nozīmīgas vietas un personības, kuras ietekmējušas un veidojušas vēstures procesus. Katrs novads, katra Latvijas pilsēta slēpj sevī daļu no mūsu tautas vēstures un ir svarīgi to izzināt, novērtēt klātesot, un dalīties ar šo informāciju.
Mūsu tautas vēsture ir ievērojama ar svarīgiem kultūras dzīves notikumiem – Alūksne var lepoties ar mācītāja Ernsta Glika pirmo latviešu valodā pārtulkoto Bībeli, Dikļi ar pirmajām dziesmu dienām - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, Lielvārde ar slaveno A.Pumpura latviešu tautas eposu „Lāčplēsis”, Ludza kā vecākā Latvijas pilsēta, Daugavpils ar kultūrvēsturisko pieminekli - cietoksni, kurā atrodas Marka Rotko mākslas centrs, savukārt Kuldīga ar savu Ventas rumbu - platāko ūdenskritumu Eiropā, Alsunga ar suitu kultūras tradīcijām, Rundāle ar nozīmīgāko baroka stila pili Latvijā. Šo sarakstu varētu turpināt un par katru apdzīvotu vietu Latvijā varētu stāstīt ko īpašu, neatkārtojamu, kuru būtu vērts redzēt pašu acīm.
Tuvojoties latviešu tautas masveida deportāciju piemiņas dienai, nedrīkstam aizmirst arī traģiskos notikumus, kuru rezultātā Latvija piedzīvoja divas masveida deportācijas – pirmo – 1941. gada 14. jūnijā, galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci, otro – 25. martā – vērstu pret Latvijas laukiem. Deportācijas aptvēra visu Latvijas teritoriju un gandrīz katrā novadā ir piemiņas vietas, kas saistītas ar to dienu traģiskajiem notikumiem.
Neskatoties uz Kurzemes rajona represēto kluba biedru ievērojamo vecumu, nevienam nav zudusi interese par Latvijas vēsturi, par tās dabu, skaistākajām un ievērojamākajām vietām, par tās varoņiem un to piemiņas vietām, nav zudusi interese to redzēt un dalīties redzētajos iespaidos.

Aprakstu sagatavoja:
Monta Balode

Citi raksti

Projekti

Pieredze, kas uzkrāta vēl nesenā pagātnē, lieti noder šodien un būs vajadzīga nākamajām paaudzēm.