Konference

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

Latvijas Politiski represēto apvienības 31.Konference 2020.gada 15.februārī Rīgā, Latviešu biedrības nama Lielajā zālē

DARBA  KĀRTĪBA

10.00 – 10.10  Konferences atklāšana.
10.10 –  10.40  Koncerts.
10.40 – 10.50  Konferences darba institūciju izveidošana.
10.50 –  10.55  Konferences darba kārtības pieņemšana.
10.55 –  11.00  Mandātu komisijas ziņojums.
11.00 –  11.30  LPRA priekšsēdētāja Ivara.Kaļķa ziņojums.
11.30 –  12.00  Viesu uzrunas.
12.00 – 12.45  Pārtraukums.
12.45 – 13.00  Revīzijas komisijas ziņojums.
13.00 – 14.00  Debates.
14.00 – 14.05  Koordinācijas padomes un valdes darba novērtējums.
14.05 – 14.10  Koordinācijas padomes izmaiņu apstiprināšana.
14.10               Konferences slēgšana, karoga iznešana.

LPRA  PRIEKŠSĒDĒTĀJA  ZIŅOJUMS

           Cien. konferences delegāti un viesi! Sveicu jūs apvienības 31. konferencē!
          Aizgājušais 2019.gads mūsu atmiņās paliks kā valsts prezidenta vēlēšanu gads. Mēs, politiski represētie,varam būt gandarīti par Egila Levita ievēlēšanu prezidenta amatā. Ir apritējis gads, kopš 5 partiju koalīcijas valdību vada nosvērtais un inteliģentais Krišjānis Kariņš. 2019. gadā aizritēja 30 gadi, kopš Baltijas ceļa manifestācijas, Berlīnes mūra krišanas un mūsu biedrības LPRA dibināšanas. Šobrīd apvienības sastāvā darbojās 55 teritoriālās struktūrvienības, bet kādu 5 nodaļu darbība ir mazaktīva, sakarā mazskaitlisko biedru skaitu, ievērojamo vecumu un līderu trūkumu.
          Valstī uz š.g. 1.janvāri kopējais represēto skaits ir 11664, t.sk. 10747 cietušie no komunistiskā rezīma un 927 no nacistiskā režīma. 2019.gadā politiski represētās personas statuss piešķirts 10 personām, atteikts 24 personām.
          Pagājušā gadā, sakarā ar aiziešanu aizsaules ceļos, mūsu skaits samazinājies par 754 personām, t.sk. ilggadēju nodaļu vadītāji Ērika Andžāne ( Krāslava), Rita Garklāva (Limbaži) un šā mēneša sākumā viena no apvienības dibināšanas iniciatorēm un 1.valdes locekle Inta Prauliņa  Godināsim aizgājēju piemiņu ar klusuma brīdi!!
          Savā ziņojumā vēlos akcentēt galvenos jautājumus, pie kuru risināšanas valde ir strādājusi. Jau 2018. gadā valde nosūtīja visām pašvaldībām aicinājumu izskatīt iespēju palielināt vai piešķirt pabalstu vismaz 100 euro apmērā viņu teritorijās dzīvojošiem politiski represētajiem. Pēc manā rīcībā esošiem datiem 2019.gadā 31 pašvaldībā izmaksātā pabalsta apmērs bija 100 un vairāk euro, 78pašvaldībās no 15 – 75 EUR, bet 10 pašvaldībās pabalsti vispār netiek maksāti. Tas atkarīgs no katras pašvaldības politiskās gribas. Paldies par sapratni, un atsaucību tām pašvaldībām, kuras ir atsaukušās valdes aicinājumsma.Uzskatu, ka arī jums uz vietām pie šī jautājuma risināšanas būtu jāpiestrādā.
          Pagājušā gada 20.martā, atzīmējot Aizsargu organizācijas dibināšanas 100 gadskārtu, valdes locekļi kopā ar NA vadības pārstāvjiem un Rīgas pilsētas aktīvistiem piedalījāmies ziedu nolikšanas pasākumā pie K.Ulmaņa pieminekļa.
          Marta mēnesī atvēršanas svētkus piedzīvoja apvienības izdotā grāmata  ,,Skola Sibīrijā" , kurā ir apkopotas 1941. un 1949. gados izsūtīto ģimeņu 112 bērnu atmiņas par skolas gaitām izsūtījumā. Interesentiem ir iespēja šodien par ziedojumu šo grāmatu saņemt. Darba kārtībā nodaļu vadītājiem un koordinātoriem ir iespēja šo grāmatu saņemt un nogādāt sava novada bibliotēkā un skolās.
          Ar š.g. 1. janvāri stājās spēkā jaunie MK  03.12.2019. noteikumi Nr. 578 ,, Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijās", kur noteikts, ka politiski represētās personas turpmāk pakalpojumus var saņemt reizi 2 gados, atkārtoti – ne agrāk, kā          2gadus pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas. 2019.gadā pakalpojums piešķirts 843 politiski represētām personām, bet saņemušas 678 personas, tātad 165 personas nav ieradušās saņemt pakalpojumu. Vēlos aicināt turpmāk būt apzinīgākiem, jo kā attaisnojošs iemesls tiek uzskatīta slimība un tuviniku nāve. Uz 2020. gada 1.janvāri rindā uz pakalpojumu uzņemtas 1427 politiski represētās personas, no kurām atkārtoti pakalpojumu pieprasījušas 1406 personas un 21 persona pirmreizēji. Pakalpojuma kurss vienai politiski represētai personai izmaksā 772, 02 EUR. Iepriekšējā gadā izmaksas sastādīja 668,04 EUR – tātad par 100 EUR vairāk.
          Par emocionālu un saviļņojošu izvērtās izsūtīto ģimeņu mātēm veltītais piemiņas ansambļa atklāšanas pasākums Likteņdārzā, Mātes dienas priekšvakarā 10. maijā. Pasākums bija kupli apmeklēts no daudziem Latvijas novadiem. Tajā piedalījās arī likteņbiedru delegācija no Igaunijas. Vēlos pateikties Likteņdārza vadībai un darbiniekiem, kuri sekmēja šī piemiņas ansambļa izveidi. No savas puses aicinu apvienības nodaļas aktīvāk iesaistīties talkas darbos un Draugu alejas izveidē Likteņdārzā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas pagājušā gadā talkas darbos ir piedalījušās tikai 2 nodaļas – Ogres un Kokneses.
          Atzīmējot Baltijas ceļa 30 gadadienu, 24. augustā Likteņdārzā notika vērienīgs svētku koncerts.  Pirms koncerta visām pašvaldībām tika nosūtīta EP deputātes Sandras Kalnietes, Latvias Pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska , LTF 1.priekšsēdētāja Daiņa Īvāna un manis parakstīta vēstule -aicinājums ar lūgumu savu iespēju robežās atbalstīt novadā dzīvojošos politiski represētos iedzīvotājus un Baltijas ceļa dalībniekus apmeklēt koncertu. Vēlos pateikties sekojošām pašvaldībām, kuras atbalstīja šo aicinājumu:  Sējas novadam – iegādājās 50 biļetes, Koknese – 20, Olaine – 15, Ikšķile  - 12, Ogre – 9 , Madona - 8, Nereta  - 4. Bet ar autotransportu atbalstīja Salacgrīvas, Kuldīgas un Rundāles pašvaldības. Paldies!
          Valde ir gandarīta par iespēju pagājušā gadā sniegt minimālu finansiālu atbalstu apvienības nodaļām represēto piemiņas vietu labiekārtošanā: Mazsalacai – 300 EUR, Valkas novada Kārķu pagastam – 1028 EUR, Kandavai – 583 EUR. Valdei nebija tādas finansiālas iespējas kā gadu iepriekš – valsts jubilejas gadā.
          Patīkami konstatēt, ka dažas nodaļas, izprotot apvienības finansiālās iespējas, meklē un arī atrod citus ceļus, kā realizēt savas ieceres. Šinī sakarībā es kā pozitīvu piemēru varu minēt Smiltenes PRK ( vad. Arvīds Kaupe) -  sakārtota Brīvības cīnītāju piemiņas vieta Smiltenes kapos -izmaksas atbilstoši tāmei ~ 13000 EUR un Kandavas PRN ( vad. Pēteris Briedis) - sakārtota komunistiskā režīma upuru piemiņas vieta Matkulē  - izmaksas ~11000 EUR.  Jūrmalas PRN ( vad. Ludmila Jirgena) ar projektu palīdzību risina daudzus represētiem svarīgus jautājumus.
          Valde finansiāli atbalstīja Preiļu PRB ( vad. Natālija Rubīne) iesniegto projektu ,,Represēto dzīves stāstu popularizēšana". Projekts tika realizēts  dienu pirms piemiņas dienas – 13. jūnijā, vilciena Rīga  - Daugavpils – Rīga reisa laikā. Projekta realizācijā tika piesaistīti aktieri un folkloras grupa.
          Pēc Cēsu PRB iniciatīvas tika realizēts projekts ,, Dejots pasaulē", kurā līdzdalību ņēma Cēsu, Kokneses un Rēzeknes nodaļu politiski represētie.
          3. augustā Ikšķilē tika noorganizēts ikgadējais , nu jau 21. represēto personu salidojums, kurš bija kupli apmeklēts. Mūs ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Egils Levits, eksprezidents R.Vējonis, Saeimas pr-ja Ināra Mūrniece. Sakarā ar apvienības jubilejas gadu, salidojumā kā goda viesi piedalījās bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas INTER ASSO prezidents, kurš teica apsveikuma uzrunu un atsevišķu dalībvalstu pārstāvji. Mūs saviļņoja arī NA jauniešu grupas kolektīvais apsveikums. Šoreiz sakarā ar estrādes apkārtnē notiekošo būvniecības un labiekārtošanas darbiem, viss salidojuma scenārijs tika realizēts tikai estrādes teritorijā. Varbūt, ka turpmāk tā arī vajag rīkoties? Kā domājat jūs? Šogad salidojumā Ikšķilē tiksimies 22. augustā.
          Ļoti enerģiski un aktīvi izzinot nacionālo partizānu darbības vietas Ziemeļvidzemē, darbojas Alūksnes PRK ,,Sarma" vad. Dzidra Mazika. Pavasarī  Alūksnē notika grāmatas ,,Šalc Tālavas un Dzimtenes sili" atvēršanas svētki. Grāmatā ir atspoguļota skolu jaunatnes pretošanās kustība okupācijas varai. Apvienības valde finansiāli atbalstīja grāmatas tulkošanu angļu valodā. Iedibināta cieša sadarbība ar likteņbiedriem Igaunijā. Gada nogalē klubs ,,Sarma" ar daudzpusīgu svētku programmu atzīmēja kluba dibināšanas 30 gadadienu. Svētku ietvaros tika atvērta grāmatas ,,Rūgtais vērmeļu kauss" 5. grāmatu. Es domāju, ka no manis sacītā jūs saprotat, ka Alūksnē notiek daudzšķautnaina darbība. Paldies, Dzidra! Lai Tev ir veselība un enerģija arī turpmāk ,,rullēt" uz priekšu!
          Uz saviem brieduma gadiem (30) pagājušā gadā atskatījās  Liepājas un Ventspils nodaļas, kuras arī godam tika nosvinētas.
          Arī apvienībai pagājušā gadā aizritāja 30.gadskārta kopš tās dibināšanas. Tradicionāli nozīmīgā jubileja ar plašu programmu tika nosvinēta pilsētā, kurā tai tika kārts šūpulis, tas ir Ogrē. Piedalījās gandrīz 300 dalībnieki no 38 nodaļām.
          Pagājušā gada augustā Latvijas zemīte tika papildināta ar vēl vienu piemiņas ansambli, veltītu komunistiskā režīma upuru piemiņai. Piemiņas ansamblis ,,Sibīrijas krusti" ticis izgatavots Anglijā. Tā autors ir kara laikā bēgļu gaitās uz Rietumiem aizbraukušais Zigurds Sapietis. Ansmblis ir veidots no koka elementiem. Autors ir vēlējies, lai pēc viņa nāves mākslas darbs atrastu mājvietu Latvijā. Iesaistoties šajā procesā Ārlietu ministrijas darbiniekiem, apvienībai, Latvijas vēstniecei Lielbritānijā, Skotijas Goda konsulam un pašvaldības vadībai, tika nolemts piemiņas ansambli uzstādīt autora dzimtajā Sunākstes pagastā Jaunjelgavas novadā. Pēc mana viedokļa ansamblis brīnišķīgi iekļaujas pagasta centra ainavā.
          Pagājušā gada nogalē, ar apvienības finansiālu atbalstu Rīgas Latviešu biedrībā tika sarīkots Ziemassvētku ieskaņas pasākums.
          Cerīgi uz priekšu virzās darbi pie Okupācijas muzeja piebūves un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveides Rīgā,  Strēlnieku laukumā. Piebūves būvniecības darbus plānots pabeigt līdz š.g rudenim, bet memoriāla - līdz gada nogalei. Koordinācijas padomes sēdē tika atbalstīta eksprezidenta V.Zatlera iecere izgaismot Brīvības pieminekli un šā projekta realizācijai nodaļām iesaistīties zidojumu vākšanā. Apvienībā jau pirmie ziedojumi no Alūksnes, Ogres, Preiļiem  saņemti.
           Mēs, kas ilgus gadus esam izturējuši Sibīrijā nežēlīgos apstākļus par mūsu vecāku konsekvento izvēli būt savas valsts patriotiem, nevaram atbalstīt ne līdzpilsoņu, ne Saeimas bezatbildību (pieņemot neizpildāmus likumus), ne aicinājumu atlaist pašu ievēlēo Saeimu, tērējot budžeta līdzekļus atlaisto deputātu pabalstiem un ārkārtas vēlēšanām. Aicinam politiski izglītoties un pacietīgi izturēt līdz nākamajām vēlēšanām.
          Paldies nodaļu vadītājiem un apvienības valdes locekļiem par ieguldīto darbu represēto personu labā.
          Paldies partijām,  kuras izrāda rūpes par politiski represētām personām. Paldies par konstruktīvu sadarbību Tieslietu ministrijai, kuras pārraudzībā ir apvienībai piešķirtās valsts dotācijas izlietošana.

Biedrības ,,Latvijas Politiski represēto apvienība” 31. konferences
Aicinājums līdzpilsoņiem

Par atbildīgu izvēli!

     Jau pavisam drīz, atzīmēsim mūsu neatkarības atgūšanas trīsdesmitgadi. Kopīgiem spēkiem esam atguvuši savu valsti, politisko un ekonomisko neatkarību no austrumu kaimiņa, pilsoņu un indivīda brīvību pašiem lemt savu likteni, izvēlēties savas valsts likumdevējus un vadoņus.
     Jau trīspadsmitā, kopš valsts dibināšanas, brīvās un aizklātās vēlēšanās pilsoņu vēlēta Saeima pieņem likumus un lemj par Latvijas valsts un tautas nākotni. Un tikai no pilsoņu vairākuma izvēles atkarīgs, kādi politiķi – kreisi vai labēji, liberāli vai konservatīvi iegūst tiesības un pienākumu rūpēties par mūsu valsts attīstību un tautas labklājību. Tāpēc ikvienam vēlētājam jāapzinās un jāuzņemas atbildība par savu izvēli katriem turpmākajiem četriem gadiem. Neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātu ir pilsoņu, kā vēlētāju, tā nevēlētāju, bezatbildības sekas, kuras varonīgi jāpārcieš visiem kopā atlikušo laiku līdz nākamajām vēlēšanām.
     Mēs, kas ilgus gadus esam pavadījuši Sibīrijā nežēlīgos apstākļos par mūsu vecāku konsekvento izvēli būt savas valsts patriotiem, nevaram atbalstīt ne līdzpilsoņu bezatbildību, ne aicinājumu atlaist pašu ievēlēto Saeimu, tērējot mūsu kopīgi sarūpētos budžeta līdzekļus atlaisto deputātu pabalstiem un ārkārtas vēlēšanām. Zināma patiesība - skola maksā naudu, bet tad lai maksā tie, kuri parakstās par atlaišanu, kam nepieciešams skoloties, nevis visi kopā no kopējā maka.
     Tāpēc aicinām ikvienu pilsoni aktīvi sadarboties ar saviem deputātiem, pacietīgi izturēt līdz nākamajām vēlēšanām, tikmēr politiski izglītoties, lai turpmāk izdarītu atbildīgu un optimālu izvēli kopīgās interesēs, savas valsts un tautas labumam. 

Aicinājums pieņemts LPRA 31.konferencē, Rīgā, 2020. gada 15. februārī.