Aleksandras Lūres atmiņas


Aleksandras Lūres atmiņas
Stāsti

 

 

 

Aleksandra Lūre
dzimusi 1910.gadā
Bolderājā

Šogad A.Lūre tuvojas sava mūža 101.dzīves gadam. Ir svarīgi uzzināt un dzirdēt katru vārdu no sirmās kundzes. Viņu intervē Māra Zirnīte, Zaiga Grīnberga.
(teksts saīsināts):

Z.Gr. Pastāstiet par savu bērnību?
A.L.Visi viņi jau te pa Bolderāju dzīvoja, Valdis, Juris un Jēkabs. Valdis bija jaunākais, tad Juris un Jēkabs vecākais.

M.Z. Vai bija tādi , kas brauca uz kuģiem tālāk jūrā?
A.L. Nē, nē, nav.

Z.Gr. Jūsu brālis Jānis, Ingas paps, viņš taču brauca pa Eiropu.
M.Z. Jūs negribējāt braukt pāri jūrai?
A.L. Kas tad to domāja, neviens nedomāja. Visi brauc, visi brauc, kāpēc, lai mēs nebrauktu. Ar lielām motorlaivām brauca, ar airu laivām, Tev tagad iespējas ir un Tu nebrauksi.

Z.Gr. Kāpēc Jūs neaizbraucāt prom uz to Gotlandi?
A.L. Kas to zin?
Visi likās uz Zviedriju pāri, mēs ar savu mazo airu laiviņu nebraucām.

M.Z. Vai Jums bija airu laiva?
A.L. Nē, mums ir motorlaiva. Mēs ar airu laivu nebraucām, bet cilvēki aizbrauca.

...

M.Z. Par ko Jūs strādājāt?
A.L. Es Rīgā strādāju un dzīvoju pie Jēkabsones. Rīgā, autobusu kasieris, agri bija jāceļas un iebraucu vakarā, vēlu vakarā, uz ielas stūra gaidīju autobusu, kas aizved uz garāžu.

...

M.Z. Vai šī māja bija, kur Jūs dzīvojāt?
A.L. Nē, nē.
Z.Gr. Saštante, Jūs stāstījāt, ka šeit Jūs dzīvojāt un šeit ir bijusi žīdu sinagoga un Jūs dzīvojāt šajā teritorijā mazajā mājiņā kopā ar vecākiem. Ka te ir bijusi maza mājiņa.

...

A.L. Mums šeit bija, kad kā bērni augām, ebreju skola. Bērni, 5 - 6g. mazi, pie loga mācījās un lielie nodalīti. Vienā vīrieši, otrā sievieši. Tur kādi četri, pieci tie žīdu bērni bija, daudz jau viņu nebija. Mēs, kad attaisījām durvis ...tad ... bēgām projām.

M.Z. Kurā skolā Jūs gājāt?
A.L. Bolderājas pamatskolā.

M.Z. Ko darīja mamma un tēvs?
A.L Viņi bija zvejnieki, tepat Bolderājas jūrmalā.

M.Z. Pašiem laiva?
A.L. Pašiem laiva, jā. Kad nāca iekšā vācieši, brālis bija beidzis jūrskolu, brauca kā kapteinis.
Jā viņš brauca kādu laiku. Kad mēs aizbraucām uz Mērsragu, tad sieva viņam nomira, viņš sagāja kopā ar vienas skolas draudzeni.

M.Z. Pastāstiet par savu bērnību?
A.L. Pašiem sava laiva bija, zvejas laiva ar motoru.

M.Z.Ko tad zvejoja?
A.L. Zvejoja reņģes iesākumā, mums bija tāda neliela laiviņa. Kad sākās juku laiki, visi brauks prom, brauks prom. Mēs arī pāri uz Zviedriju. Visi mūk, atstāj mājas, mēs arī uz Zviedriju.

...

M.Z. Ko Jūs ņēmāt līdzi, kad izgājāt no mājām?
A.L. Teica, ka ņemiet vairāk līdzi, būs jāiet ar kājām, nebūs ne ēšanas, ņemiet, cik varat paņemt.. Mēs nekas neesam un kas mums var būt.

M.Z. Neko lielu neņēmāt līdzi?
A.L.  Nē, tikai ēst.

M.Z. Atceraties kaut ko no Sibīrijas?
A.L..Tur jau mums tā dzīve sākās. No kolhoza atnāca apskatīties, kas mēs tie ievestie tādi ir. Neviens mūs neņem, kolhoza priekšsēdētājs: '' Не буду брать '' ( neņemšu). Kas bija līdzi paņemts, to cepām un ēdām. Trīs bērni, divas vecas mātes.

M.Z. Jūs jau bijāt vēl jauna, varējāt strādāt?
A.L. Es strādāju arī. Man bija jāstrādā pie teliņiem. Ar Martu Freidenfeldi mēs kopā strādājām. Sadalīja pa privātmājām. Vasara bija laba. Tecēja upe, ziemā tā aizsala, iztaisīja āliņģi, visi nāca dzert, mazi lopiņi, lieli lopiņi. Tur bija daudz darba. Ar nēšiem nesām ūdeni. Naktīs gaidījām, kad no kolhoza atvedīs pienu, tas ir teliņiem, vājpiens. No mums nāca zagt pienu. Kad es kolhoza priekšsēdētājam teicu, ka zog.  Lai zog, kādam rajonā jāizceļas, būs izslaukums. Atnāca agrāk un paņēma no kannām mums pienu. Tas tikai slaucējai par labu. Trekns piens mums bija, trekns vājpiens.

Z.Gr. Jūsu mamma un paps, viņi strādāja?
A.L. Viņi bija veci un dzīvoja mājā.

...

M.Z. Vai toreiz cerējāt, ka tiksiet mājās?
A.L. Kas tad necerēja? Par tādām lietām nedomāja. Tu esi atvesta un Tev jādzīvo. Brauc latvieši, taisa šķūņus, kūtis taisa, visu. Latvieši daudz, daudz.

M.Z. Kā Jūs braucāt mājās?
A.L. Citi ātrāk, citi vēlāk, kāda jau bija apprecējusies. Kad laida, kad bija dokumenti kārtībā.

M.Z Kā atpakaļceļš Jums ir prātā?
A.L. Maskavā tā Vissavienības izstāde, tā ielā, kur visi kolhozi. Un viena meitene, atstājusi papu uz perona un pati bij aizskrējusi ... un viņa ... parāva mani uz kaut ko, kas ātri paskrēja .. un atkal nokāpa lejā. Metro, tas bija Maskavas metro, iepazinos ar metro. Apskatījām to Vissavienības izstādi.  Mani atkal parāva meitene ... uz tāda ... uzkāpj virsū un atkal ātri jānokāpj.
Z.Gr. tās ir slīdošās kāpnes.

M.Z. Vai interesantu kaut ko izstādē redzējāt?
A.L. Neko, skriešus apskatos, nāk atkal ... kāpj virsū un brauc prom.

M.Z. Kā izskatījās, kad Jūs iebraucāt te?
A.L.  Šeit dzīvoja kosmonauts Solovjovs. Viņš te auga un mācījās latviešu valodu.

...

M.Z. Pēc Sibīrijas strādājāt?
A.L. ''Melnā būdā''  - strādāju kuģa remonta rūpnīcā un strādāju par pavāru un redzēja, ka es ar četrām, trim pannām. Nāca kontroles no Rīgas un redz, ka es tik veikli strādāju ... spainis ātri vien izcepts ... ''bļinčiki''. Viņas redz, ja es tik veikli strādāju, jāliek par pavāru. Ka es, Sibīrijā bijusi ... izsūtīta, sodu izcietusi un tagad, lai godīgi strādā.
Es šefam zagu, es mājās nenesu, es uzliku uz galda '' налажу на стол, что положено''  un šefiene lika kabatā. Kad nodeva ... bija jānodod ..., kad nāca ārā no bufetes, tad priekšauts bija pilns ar naudiņu, ar sacepumiem.

Z.Gr. Pēc ''Melnās būdas" Jūs strādājāt Lāčplēša ielas poliklīnikā.
A.L. Ar ēdieniem bija darīšana. Es zinu, ka teica: '' Почему Вам так вкусно?'' , '' Я положила в котлеты, что положено''.

M.Z. Tā šefiene bija dusmīga?
A.L. Jā, protams.
Z.Gr. Saštante, vienas glāzes eļļās vietā, ielēja divas, protams, ka tas ēdiens bija garšīgs.

M.Z. Kur Jūs mācījāties ēst gatavot?
A.L.  Asinīs ... kaut kā ... . Kur tik vajadzēja, tur mani sūtīja. Kaļiņingrada, tur arī mani sūtīja. ''Вкусно готовит, потому, как не варует'''.

Z.Gr. Tur bija kara rūpnīca?
A.L. '' Судоремонтная'' rūpnīca.
Z.Gr. Kuģu remontu rūpnīca. Tā bija 177.kara rūpnīca, tur bija zemūdenes, kas nāca uz remontiem, Krievijas zemūdenes un astoņdesmitajos gados, kas nāca no Lībijas. Tā rūpnīcas teritorija ir cietokšņa teritorijā, kur tas slavenais Daugavgrīvas cietoksnis. Tajā teritorijā bija arī tā rūpnīca. Tas nav tālu, pāri tiltam. Tiltam pāri nevarēja tikt.

M.Z. Tā bija slēgtā zona?
Z.Gr. Kad atnāca atbrīvotāji, cilvēciņi, kas tur dzīvoja, tapa aizsūtīti uz Sibīriju. Tur bija maz. Tur bija zvejnieku mājiņas, bet zeme ļoti plaša – visa Daugavgrīva. Tad, kad atnāca mūsu atbrīvotāji, viņi tiltam uzlika sargu priekšā, tie cilvēki tika izvesti un tur sāka celt karaspēka daļas. Bērnībā es varēju aiziet līdz jūrai desmit minūtēs, tagad ir jāiet apkārt, tāpēc, ka tā mala ir ar karaspēka ēkām.

M.Z. Tagad tur var iziet?
Z.Gr. Tagad tur var iziet, bet tā taisni nevar, jāiet apkārt, jo saceltais ir palicis. Bet cietoksni – to es atceros, es ar opapu gājām pēc filmu kasetēm.

...

Dzīves stāsti

Dzīvesstāstu atmiņu krājums ''Atmiņu vijums''
Katrs stāsts ir tikai maza daļiņa no cilvēka dzīves.
Lasīt vairāk...


Aldas Roķes atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Mazsalacā
Lasīt vairāk...


Veras Krieviņas atmiņas
Dzimusi 1956.gadā Noriļskā
Lasīt vairāk...


Andra Jordāna atmiņas
Dzimis 1930.gadā Tukumā
Lasīt vairāk...


Ingrīdas Muskares atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bolderājā
Lasīt vairāk...


Aleksandras Lūres atmiņas
Dzimusi 1910.gadā Rīgā
<


Zaigas Grīnbergas atmiņs
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Valijas Kalnietes atmiņas
Dzimusi 1943.gadā Susējas pagastā
Lasīt vairāk...


Metas Kronbergas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bīriņu pag.
Lasīt vairāk...


Dzintras Isakas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā
Lasīt vairāk...


Marijas Moisejas atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Daugavpilī
Lasīt vairāk...


Staņislava Lavrinoviča atmiņas
Dzimis 1927.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Ilmāra Veliņa atmiņas
Dzimis 1931.gadā Liepupē
Lasīt vairāk...


Vijas Ķerpes atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Irinas Holmas atmiņas
Dzimusi 1924.gadā
Lasīt vairāk...


Pētera Bērziņa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Lubānas pagastā
Lasīt vairāk...


Maijas Circenes atmiņas
Dzimusi 1942.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Vijas Teteres atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Rasmas Braueres atmiņas
Dzimusi 1924.gadā Ilzenes pagastā
Lasīt vairāk...


Māras Dreimanes atmiņas
Dzimusi 1937.gadā Mazsalacas pag.
Lasīt vairāk...


Andra Kristapsona atmiņas
Dzimis 1935.gadā
Lasīt vairāk...


Artūra Purava atmiņas
Dzimis 1919.gadā
Lasīt vairāk...


Smuidras Liepiņas atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Ādažu pagastā
Lasīt vairāk...


Gunāra Ivāna atmiņas
Dzimis 1922.gadā
Lasīt vairāk...


Ritas Tones atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Laimoņa Upmaļa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Ērģemes pagastā
Lasīt vairāk...


Roberta Jurcika atmiņas
Dzimis 1930.gadā Bauskas rajonā
Lasīt vairāk...


Jāņa Tītmaņa atmiņas
Dzimis 1929.gadā "Vecvēveros"
Lasīt vairāk...


Rasmas Krastiņas atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Ropažu pagastā
Lasīt vairāk...


Zuzannas Rjabcevas atmiņas
Dzimusi 1944.gadā
Lasīt vairāk...


Brigitas Laimiņas atmiņas
Dzimusi 1947.gadā Krasnojarskas novadā
Lasīt vairāk...


Loretas Kalniņas atmiņas
Dzimusi 1954.gadā Jakutijā
Lasīt vairāk...


Mārītes Bogdanovas atmiņas
Dzimusu 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jura Jankovska atmiņas
Dzimis 1939.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jāņa Plātes atmiņas
Dzimis 1947.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Jātnieces atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Liepājas raj. Lažas pag.
Lasīt vairāk...


Česlava Kučinska atmiņas
Dzimis 1928.gadā Ludzas apriņķī
Lasīt vairāk...


Intas Bulēnas atmiņas
Dzimusi 1951.gadā Krasnojarskas novadā
Viņa dzīvesstāstu atmiņu krājumam "Atmiņu vijums" nodod savas mātes, Lūcijas Bulēnas, dzimušas 1923.gada 24.janvārī, Rīgā, rakstītās atmiņas un dokumentus.

Lasīt vairāk...


Gaidas Kampes atmiņas
Dzimusi 1938.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dainas Ģērķes atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Rantiņa stāsts
Dzimis 1924.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Elitas Lindenbergas atmiņas
Dzimusi 1948.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Rudzītes atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Alūksnes rajonā
Lasīt vairāk...


Romāna Rudzīša atmiņas
Dzimis 1931.gadā Maskavā
Lasīt vairāk...


Georgija Raitupa atmiņas
Dzimis 1928.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Hildas Krogzemes atmiņas
Dzimusi 1932.gadā Ternejas pagastā
Lasīt vairāk...


Maigas Ivanočko atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Ķeipenes pagastā
Lasīt vairāk...


Dzintara Kaulakāna atmiņas
Dzimis 1944.gadā Liepupes pagastā
Lasīt vairāk...


Ināras Zeidmanes atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Limbažos
Lasīt vairāk...


Leonīda Bergmaņa atmiņas
Dzimis 1930.gadā Lielauces pagastā
Lasīt vairāk...


Liānas Mauriņas atmiņas
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Lijas Čerņikovas stāsts
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Eglīša atmiņas
Dzimis 1923.gadā Valmieras apriņķī
Lasīt vairāk...


Intas Bulēnas atmiņas
Dzimusi 1951. gadā
Krasnojarskas apgabalā

Lasīt vairāk...


Aleksandra Grīnberga atmiņas
Dzimis 1953. gadā
Magadānas apgabalā

Lasīt vairāk...


Astrīdas Holmas atmiņas
Dzimusi 1954. gadā
Krasnojarskas apgabala Tasejevo

Lasīt vairāk...


Gaidas Plaunovas atmiņas
Dzimusi 1949. gadā
Petropavlovskas apg., Kazahstanā

Lasīt vairāk...


Jāņa Alsberga atmiņas
dzimis 1955. gadā
Omskas apgabala, Maskaļenku rajonā

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē:
Šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne nevāc apmeklētāju datus. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk