1941. gada 14. jūnija deportāciju atcere

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

Š.g. 14.jūnijā plkst. 15.00 Torņakalna stacijas teritorijā notika 1941.gada 14.jūnija deportāciju atceres pasākums

Norise

14.00 – 14.40 – kora mēģinājums
14.40 – 15.00 fona mūzika
15.00 Uznāk koristi, uznāk amatpersonas
Ginta Rukmane – ievads
Kori  HIMNA Dievs, svētī Latviju
- Kurzemes rajona Politiski represēto kluba vadītājs Bierants Ignāts
- Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais
DZEJOLIS  - Marija, Leons
Kori  TUMŠA NAKTE, Pēteris Plakidis
- Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvis Astrīds Freimanis
- Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis
DZEJOLIS Leons
Koris NOVIJ MAN, MĀMULIŅA,  Zigmars Liepiņš
ZIEDU NOLIKŠANA
DZEJOLIS – Ginta Rukmane
Kori  TU ESI LATVIJA! R.Pauls, O.Vācietis
Ginta Rukmane     Aicinājums doties uz vagoniņu, piemiņas akmeni. 
Kori – tradīcija pie vagoniņa
AIZ MIGLAS MAN DZIMTENES CELIŅŠ DĀRGS, P. Barisons, V. Andrejanovs

Cienītie klātesošie!

Pulcējušies esam pieminot melno dienu Latvijas vēsturē. Šodien aprit 78 gadi kopš tautas lielās traģēdijas – 1941.gada 14.jūnija deportācijām. Pirmajām lielām mūsu tautas izsūtīšanām.
Dažās dienās tika iznīcināta Latvijas elite. Paši gudrākie, strādīgākie un lielākie patrioti.
Lopu vagonos sagrūda un izsūtīja 15,5 tūkstošus Latvijas iedzīvotājus, vīrus, sirmgalvjus, sievietes, bērnus, zīdaiņus. Ģimenes šķīra.
Vīri koncentrācijas nometnēs miruši badā vai NKVD šāvēju komandu nogalināti. Sievietes un bērni izmesti neapdzīvotos Sibīrijas rajonos vai vietējo kolhozu vergu tirgos.
Tepat, Uzvaras laukumā, kur kārtējās okupācijas ciemineklis, 1941.gada 13.jūnijā NKVD koncentrēja automašīnas rīdzinieku izvešanai. Naktī un 14.jūnijā izsūtāmos veda uz preču stacijā sagatavotajiem ešeloniem. Tos šeit, pie stacijas, pa pievedceļu izstūma uz trases un sūtīja uz Austrumiem, uz nolādēto zemi iznīcībai.
1941.gada 14.jūnijā preču stacija un šī vieta bija viena no briesmīgākajām vietām Rīgā. Te sākās moku ceļš tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Jau šeit, saules pārkarsētajos vagonos, no slāpēm mira zīdaiņi un mazi bērni.
Maz palicis to, kuri kā bērni piedzīvoja šīs šausmas. Pieaugušie – varbūt tikai daži.
Mēs bijām vieni – maza tauta un maza valsts starp divām agresīvām lielvarām. Kuras dalīja pasauli pēc saviem ieskatiem. Un trešdaļu 2.pasaules kara laika PSRS un nacistiskā Vācija bija sabiedrotās.
Kāda mācība? Ko darām lai mūsu zemē neatnāk karš un jauns Baigais gads?
Mēs nedrīkstam palikt vieni agresīvas impērijas kaimiņos. Esam Eiropas savienībā un NATO. Bez tā te labākajā gadījumā būtu kā Piedņestrā, Abhāzijā vai Donbasā.
Mūsu, politiski represēto palicis maz un paliekam aizvien mazāk. Gadi prasa savu. Bet kopā ar bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, radiem un draugiem mūsu ir daudz. Mums jāspiež pie varas esošos rūpēties par tautas drošību un labklājību.
Tikai no mums atkarīga Latvijas nākotne.

SAULES  MŪŽU  LATVIJAI !

Politiski represēto biedrības „Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” darbības nodrošināšanas un pasākumu sociālās integrācijas jomā izdevumu apmaksa tiek līdzfinansēta no Rīgas domes Labklājības departamenta budžeta programmas “Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām”