1949. gada 25. marta deportāciju atceres pasākums un kopsapulce.

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 

1949. gada 25. marta deportāciju atceres pasākums un kopsapulce notika
š.g. 20. martā plkst. 18.00
kultūras centra "Iļģuciems" Lielajā zālē.

Norise: 

Pasākumu un kopsapulci vada biedrības valdes priekšsēdētājs Bierants Ignāts
1. Atklāšana.
2. Viesu uzstāšanās.
3. Priekšnesumi:
3.1. Teātra studija „Rampa”.
3.2. Koris „Līgo”.
4. Kopsapulce:
4.1. Par 25.marta pasākumiem Rīgā.
4.2. Par projektu ar RD LD līdzfinansējumu.
4.3. Informācija par nākamo kopsapulci.

Cienītie klātesošie - viesi un kluba biedri!
1949.gada 25.marta deportāciju atcerei veltīts šis piemiņas pasākums.
DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!
Pirms 70 gadiem pret Latvijas tautu tika vērsts noziegums. Sevišķi smags noziegums, kuram nav noilguma - noziegums pret cilvēci.
Komunistiskā režīma veiktās deportācijas Latviju skāra jau no 1941. gada, taču 1949. gadā tās bija masveidīgākās. 1949. gada martā no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīts, cik šobrīd zināms, 44 271 cilvēks.
Latvijas iedzīvotājus izveda uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem.
Izsūtītajiem tīši tika radīti tādi dzīves apstākļi, lai tos pilnīgi vai daļēji iznīcinātu. Tā no Latvijas ceļā uz nometinājumu mira 229 cilvēki, bet nometinājumā mira 5231 cilvēks - vairāk kā 12% no deportētajiem.
Galvenais Padomju Savienības komunistiskās partijas vadības mērķis iezīmēts skaidri. Latvija – iekarotā Rietumu teritorija un nepakļāvīgie bija jānovienādo ar visu pārējo Padomju Savienību. Nebija pieļaujams, ka kāds varētu domāt citādi, saimniekot citādi, jo tad tauta vēl sāktu justos kā saimnieki savā zemē. Latvija 20 gadus bija neatkarīga valsts un vairākus gadus pēc 2. pasaules kara beigām tauta aktīvi pretojās komunistiskajam okupācijas režīmam, tā Kremlim šķita īpaši neuzticama. Kremļa vēlēšanās bija satriekt nacionālo partizānu kustību, kura pretojās līdz pat 1956. gadam.
1949. gada 29. janvāra PSRS Ministru padomes lēmumā noteiktas izsūtāmo kategorijas:
1) kulaki un viņu ģimenes,
2) bandītu (partizānu) un nelegālistu ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto partizāņu ģimenes locekļi,
3) legalizējušies partizāni un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību,
4) partizāņu atbalstītāju ģimenes locekļi.
Kāpēc par 1949. gadā veiktajiem noziegumiem jārunā vēl šodien? Jārunā, jo noziegumus pret cilvēci aizmirst nevar. Aizmirstot, noziegumiem ir iespēja atkārtoties. Jārunā, jo tauta bez atmiņas par savu vēsturi ir manipulējama.
1949. gada marta deportācijas neatzīšana par noziegumu vērtējama kā prettiesiska.
Neviens cilvēks, neviena tauta nav pelnījusi tādu likteni, šādi noziegumi nedrīkst atkārtoties! Latvijas atrašanās ES un NATO dod mums šādu cerību.

Uzstāšanās:

Rīgas domes deputāti:
- Marija Balcere;
- Vilnis Ķirsis;
- Olafs Pulks;
- mūsu biedrs un ilggadējais LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

Koncerts:  

Koris- „Līgo”diriģente -Karmena Jakovela,
Teātra studija „Rampa”-aktieri Evita Veisa,Andris Līvmanis, režisore –InāraČakste
Koris „Līgo”uznāk!

1.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela,
"Es raudāšu par tevi, tēvu zeme"(mūzikas autors nezināms, izsūtīto teksts )

1.Teātra studija „Rampa”-Evita Veisa (Vizma Belševica)
Melns — sarkans — zelts...
Mazs osis aug un grib par lielu koku kļūt.
Ai, Latvija, par tavu rudens osi būt
Un vēlo pļavu kausos visu savu zeltu sviest,
Un lauku liktenī līdz lapu galiem dalīties,
Un izturēt, kad zemes sāpe saknēs dzeļ
Un svešus karogus pār tevi rieta debess ceļ,
Un bezcerībā cerēt — sīkstam osim būt,
Un vai nu bojā iet, vai tavam zelta kokam kļūt.

2.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela,
"Aizvestie"( krievu tautas dziesmas melodija, izsūtīto teksts )

2.Teātra studija „Rampa”- Andris Līvmanis (Imants Ziedonis)
Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām
Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin no kā austām,
Kādām dīvainām acīm - kā paegļu mežs –
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.
Un tu man teici: „Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā iet viens caur vakaru vēlo?”
Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: „Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklēts, kad govis slauc?”
Un tu man teici: „Tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?”
„Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai jūs gribat, lai ar jums dalos
Un kuru daļu lai jums dod -
To, ko saprot, vai to, ko nesaprot?”
Un tu man teici: „Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?”
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.
Bet nakts kā nakts,
Un diena - kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Bet nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka - arī nav neviena.

3.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela
 "Mūsu Tēvs debesīs"  Lūcija Garūta (no kantātes "Dievs, Tava zeme deg!")

3.Teātra studija „Rampa”- Andris Līvmanis  (Imants Ziedonis)
Tad apstājās laiks
Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
un sviest uz vienu vai otru pusi -
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais -
Ka mīlestība neprot skaitīt

4.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela
"Aiz miglas man dzimtenes celiņš dārgs"  (Pēteris Barisons, Viktora Andrejanova teksts, atdzejojis Rūdolfs Blaumanis)

4.Teātra studija „Rampa”-Evita Veisa ( Jānis Peters)
Akas
Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus 
      Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas, –
      nevajag aizmirst vecās un gudrās,
      smelsim ūdeni – dziļo urbumu balvu,
      lai asinis sadzeļ vēsās skudras
      un noskaidro galvu

5.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela
Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai"( Jānis Norvilis, Leonīda Breikša teksts)

 5.Teātra studija „Rampa”-  Andris Līvmanis (Imants Ziedonis)
SVĒTVAKARS
 Šī Dieva zeme - ar Gaujas lejām,
ar stārķu ligzdām un kurmju ejām -
ar Cēsīm, Talsiem un jaunām sejām,
ar ļaužu balsiem un Raiņa dzejām, -
par verga algu es tajā sirgšu,
par indes malku es viņu pirkšu,
ar zelta atslēgām slēpšu, slēgšu,
kā puskauts āzis par viņu brēkšu.
Šo liktens zemi
svētvakaros
no manas dvēseles
kāds noņem nost.
Ak, svētā brīvība, kā tad es jūtu,
cik esmu nesis smagu un grūtu!
Kad tā vairs nav - ne cik melns aiz naga - ,
tad es tik atjaušu, cik bija smaga.

6.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela
"Svētī debesīs šo zemi" – (Zigmars Liepiņš, Kaspara Dimitera teksts)

6.Teātra studija „Rampa”- Andris Līvmanis (Imants Ziedonis)
Viegli
Es mīlu mazo, smalko lietu, -
tas aizsedza man saules rietu
un pelēks, sīks, bez kāda vēja,
bez kāda spēka pastāvēja.
Es sevī arī pelēks kļuvu,
jau bija krēslas stunda tuvu,
un tādā brīdī puspelēkā
es pamodos, Dievs, tavā spēkā.
Un sapratu es pieticību
un aizmirsu, vai es ko gribu,
nekā es neņēmu sev līdz.
Un stāvēju es piepildīts.

7.Dzied- Koris „Līgo” diriģente- Karmena Jakovela
"Karoga dziesma" – (Jānis Lūsēns, Rainis teksts)

6.Teātra studija „Rampa”- Andris Līvmanis (Ojārs Vācietis)
Piesaukšana
Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries.
      Buries
      pāri senču kauliem,
      mana sirdsapziņa,
      buries.
Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.
      Turies
      debesīs un zemē,
      mana nolemtība,
      turies.

Politiski represēto biedrības „Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” darbības nodrošināšanas un pasākumu sociālās integrācijas jomā izdevumu apmaksa tiek līdzfinansēta no Rīgas domes Labklājības departamenta budžeta programmas “Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām”