Marijas Moisejas atmiņas

Stāsti

• previous
• play
• pause
• next
• mute
• unmute
• max volume

Update Required To play the media you will need to either update your browser to a recent version or update your Flash plugin.

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

Marija Moiseja
dzimusi 1939.gadā
Daugavpilī

Marija atceras , ka tēvs bijis mežsargs. Mežsarga mājā dzīvojusi visa ģimene. Tēvs mājā visu savu un bērnu naudu ielicis, visu laiku kaut ko būvējis un piebūvējis. Kad ienāca krievi, tēvs apmeklēja visas sapulces, lai saprastu, kas mainās, kas notiek... pēc dabas bijis ass cilvēks. Kad uzzinājis, kad ir uz izvešanu, pārgājis vāciešu pusē ... 
Marija turpina: "... nezinu vai viņš palīdzēja viņiem vai nē, jo maza biju. Man bija kādi četri gadiņi, tās frontes šurpu, turpu, kad vācieši atkāpās, mums mežā vajadzēja sēdēt vairākas dienas. Vācieši bija ienākuši mājās, kuri slikti pret vāciešiem izturējās, tad viņi tur sadedzināja, sadauzīja visu. Mūsu mājā, kad atgriezāmies, teliņš bija atstāts – viņi nebija aiztikuši, tikai milti pa visu istabu izbārstīti. Mamma prata vācu valodu un kad vācieši atjāja no kaimiņu mājām, ... māte teica brālītim: Ej pēc oliņām, nogriez speķa gabaliņu un iedod viņiem. Vācieši "danke'', ''danke'' un prom bija. Mammīte mācēja aizraidīt viņus.

Kad vācieši atkāpās un ienāca krievi ... sāka mūs dzīt prom no tām mežsarga mājām.
Tēvs bija apcietināts ... un aizvests. Māte rakstīja vēstules, bet atbildi nesaņēma ... tikai, ka ir bezvēsts pazudis.

Mammītei vajadzēja meklēt darbu. Un aizgājām uz ''Bružiem''. Bružiene, mammas draudzene, bija bagāta kļuvusi un pieņēma mammu par kalponi. Bijām galīgi nabadzīgi. Brālīti laida skolā, puikam vajadzēja skoloties, bet man nebija apavu ko kājās vilkt, tādēļ nevarēju skolā iet. Man jau bija deviņi gadi. Brālītis skolā ļoti labi mācījās, par to viņam uzdāvināja fotoaparātu, kas vēlāk lieti noderēja.

Kas bija par iemeslu, ka Jūs izsūtīja?
Redziet, tai Bružienei arī vīrs arestēts un mūsējais arī ir arestēts, nezinu, vai mūs būtu aiztikuši, ja mēs nedzīvotu pie viņiem ... ja mammīte kaut kur citur dzīvotu ... nezinu ... varbūt. Agrā rītā, tumsā, iebrauc mašīna ar trim cilvēkiem – mūsējais viens, krievu virsnieks un sieviete. Ģērbieties braukt! Mamma visa trīcēja, nezināja ko darīt, māsiņa maziņa, kādi divi gadiņi, es arī vēl maza. Ēst nebija ko, pat maizīte bija beigusies.
Saimniece izlēca pa logu. Viņas māsas vīrs bija krievu pusē, tad to māsu neaiztika un arī Vita nolēma, ka varēs pie viņas paslēpties. Šitie taču nav muļķi ... , aizbrauca tur un viņu saņēma. Nezinām uz kurieni viņu aizsūtīja, varbūt vēl tālāk aizveda par tādu bēgšanu.

Mums jau nebija ko likt līdzi ... . Mammīte iegrāba miltu - pusmaisiņa, salasīja kādus katliņus ... cilā drēbītes un nezina ko ņemt ..., jo brālītis bija skolā. Māte tikai ņem tās drēbes un sev virsū velk un virsnieks tikai skatās, kā viņa tautisko tērpu uzvelk ... un tik velk un velk virsū sev. Paldies, Dievam, ja būtu brālītis mājās, mēs būtu visu salasījuši. Arī tā sieviete teica, lai ņem visu līdzi, ka Jums vajadzēs, noderēs.
Pārējais viss palika. Man ļoti žēl albumu, man nav žēl tās lupatas, man nav žēl nekā ... albums palika, grāmatas palika, Bībelīte dāvināta tēvam ... .un viss svarīgais, dārgais palika.

Vagonā .. poļi, krievi, latvieši. Kaimiņus, viņiem bija bērns zīdainītis, bet viņu māsu  neveda. Māsa stāvēja pie durvīm, pavadīja viņus. Tad tā kaimiņiene izdomāja, ka bērniņš tāds maziņš – ne viņu pārtīt, viņš taču pavisam maziņš, ka māsai atstāt vajadzētu. Viņa ietin maisā to mazulīti un pa lodziņu saka: ''на мешок, сестра, на мешок'', tur karavīrs ar šauteni ... ''нельзя, нельзя'', pēc tam tas karavīrs apdomājās un aizgāja projām. Viņa to bērniņu atdeva māsai. Bērniņš palika vismaz Latvijā.

...

Ko Jūs savā dzīvē vēl gribētu izdarīt?
Es gribētu dejot līnijdejas. Kurā vietā ir tās līnijdejas? Tikai es agri eju gulēt.

...

(turpinājums sekos).