Aleksandrs Karpovs

Aleksandrs Karpovs
Dzimis 1953. gada 21. martā
Aijovas štatā ASV.

www.aleksandrskarpovs.com

Viņa māte, Lūcija Volonta (1914. – 1965.), nāca no sabiedrībā pazīstamās un iecienītās Jāņa Volonta dzimtas. Aleksandra mātei brīnumainā kārtā laimējās izvairīties no 1941. gada 14. jūnija deportācijas uz Sibīriju. 1946. gadā Lūcija nokļuva pārsūtīšanas nometnē Vācijā, kur apprecējās ar Anatoliju Karpovu un vēlāk emigrēja uz ASV. Karpovu ģimenē piedzima trīs dēli: Juris, Konstantīns un Aleksandrs, un Lūcija līdz ar mātes mīlestību savos bērnos prata ielikt mīlestību uz mākslu, latviešu valodu un kultūru.

Profesionālo mākslu Aleksandrs studējis Minesotas Universitātē, kur 1990. gadā ieguva bakalaura diplomu ar izcilību, studēja mākslas zinātnes, un tiklīdz Latvija kļuva brīva, 1991. gadā viņš no ASV emigrēja uz Latviju, kur turpināja māksliniecisko izglītību. 1993. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā Aleksandrs ieguva maģistra grādu sarežģītajās oforta un litogrāfijas mākslās un uzsāka pedagoga praksi Rēzeknes mākslas koledžā.

Viņa dzīves pavediens pārtrūka 1994. gada 22. martā.

Aleksandra redzamākie darbi ir politiski zīmējumi, kuros autors pauž kritisku attieksmi pret sociālo netaisnību – darbi, kuri saistīti ar redzēto un piedzīvoto Latvijā, ar savas dzimtas atmiņu stāstiem, dokumentēta Volontu dzimtas traģēdija, kas vienlaikus ir arī Latvijas traģēdija, kuru Aleksandrs (dzimis 1953. g.) savām acīm nepiedzīvoja.

No Līvānu pagasta 1941. gada 14. jūnijā izveda:
Volonts Justīns Antona d. dz.1870., arest. Kirova apg. Vjatlags, miris 18.08.1941.
Volonte Stepanīda Antona m. dz.1888., izsūt. Krasnojarskas apg, Tasejvas raj. atbr.27.04.1956.

No Rīgas 1941. gada 14. jūnijā izveda:
Volonts Jānis Antona d. dz. 1882., arest. Kirova apg. Vjatlags, miris 12.03.1943.
Volonte Adelīna Jāņa m. dz. 1914., izsūt. Novosibirskas apg. Kargasokas raj. atbr. 14.11.1956.
Volonte Margarita Jāņa m. dz.1920. g. izsūt. Novosibirskas apg. Kargasokas raj. mirusi 1949.
Volomte Regīna Justīna m. dz. 1920., izsūt. Novosibirskas apg. Kargasokas raj. atbr. 28.12.1956.

Aleksandra darbi ir dziļi personīgi: ‘’Rīga’’, ‘’Vecā Rīga’’, ‘’Rīga – Latvijas laiku’’, ‘’ Pulvertornis’’, ‘’Cēsis’’, ‘’Rēzekne’’, ‘’Daugavpils’’, ‘’Izsūtījums, Rīga, 14. jūnijs, 1941.’’ – emocionāli spēcīgi pārdzīvojumi redzami katrā darbā un tie neatstāj vienaldzīgu nevienu, kas šos darbus ir skatījis, jo tos caurauž mīlestība uz mākslu un Tēvzemi Latviju.

Aleksandra Karpova darbi:

‘’Izsūtījums, Rīga, 14. jūnijs 1941. gads‘’ (1991.),

‘’Pašportrets’’ (1992.),

‘’Pēdējā laiva, Košrags, Latvija’’ (1992.),

‘’Mūsu Rīga’’ (1992.).

Tie ir apliecinājums viņa vēlmei pēc iespējas dziļāk izprast dramatiskos notikumus Latvijas vēsturē, ne tik senajā vēsturē un apliecinājums viņa nesavtīgajai Tēvzemes mīlestībai.

Tekstu sagatavoja: Laimdota Podze

2017. gada septembrī.

Citi raksti

Projekti

Pieredze, kas uzkrāta vēl nesenā pagātnē, lieti noder šodien un būs vajadzīga nākamajām paaudzēm.