Vijas Teteres atmiņas

Stāsti

• previous
• play
• pause
• next
• mute
• unmute
• max volume

Update Required To play the media you will need to either update your browser to a recent version or update your Flash plugin.

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 

Vija bērnībā dzīvoja Ormaņu ielā 6, netālu no Āgenskalna tirgus, kopā ar ģimeni, kur labāka un mīļāka bija vecmāmiņa, saukta arī par Grošiņu, visu laiku labākais draugs. Vasaras tiek pavadītas laukos. Uzsākot mācības skolā, Vija izmācās līdz trešajai klasei, kad notiek pavērsiens viņu ģimenes dzīvē. Izsūtījums uz Sibīriju, Tomskas apgabala Vasjuganas rajonu. Skolā jāiet atkal trešajā klasē, jo neprot krievu valodu.

Istabiņa, kurā Vija kopā ar māti, māsu Ausmu un Grošiņu dzīvoja bija smuka, balti izberztas grīdas, špicaini palagi. Grošiņa nomira Sibīrijā. Abas ar māsu ātrāk atgriezās Dzimtenē, bet māte tikai tad, kad nomira Staļins.

Māte Padomju Latvijas laikā bija tipogrāfijas strādniece, kurai ļoti tuvs ir teātris.

Vija visu savu mūžu ir veltījusi grāmatām, kora dziedāšanai, tikai tagad balss vairs tā neskan. Darbs grāmatnīca bija atbildīgs, arī darba laika stundas garas, mājas darbiem īsti neatlika laika, toties sirds pietuvojās dziesmai, dziesmu svētkiem un sabiedriskajam darbam.

Ir piedalījusies 19. un 20.Vispārējos Dziesmu svētkos.
1985.gada 23.jūlija  avīze ''Rīgas balss'' raksta (teksts saīsināts): 20.un 21.jūlijā notiek 19. Vispārējie dziesmu svētki, kas veltīti Lielajā Tēvijas kara izcīnītās padomju tautas Uzvaras 40 gadadienai un 45 gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
Jau ilgi pirms tā sākuma no reproduktoriem skanēja tautas dziesmu melodijas un deju mūzika.
Vietas zaļajā teātrī ieņem biedri B.Pugo, ... , mūsu republikas viesi ... , vairāku sociālistisko valstu konsuli.
Skan fanfaras. Uznāk jauktā kora dalībnieki, koru skaits jau tagad pārsniedz 60 kolektīvu. Uznāk pūtēju orķestru kolektīvi, kuru vidū iet koru un pūtēju orķestru virsdiriģenti. Uz estrādes  - dziedātāji.
Caur lielajām arkām uznāk sieviešu un vīru koru dalībnieki. Visā krāšņumā parādās tautas tērpu skaistums. Amatu meistari un lietišķās mākslas studiju dalībnieki svētkiem auduši brunčus un jostas, izšuvuši villaines un kreklus. Dziedātājus, dejotājus un muzikantus no visām republikas malām, visā pilnībā, ievērojot tautas tradīcijas, palīdzējuši sapost koncertiem arī kombināts ''Māksla'' un ''Teātra biedrības'' darbnīcas ļaudis.
Kā himna cilvēku slāpēm pēc pilnības, kā revolucionāro paaudžu sasaukšanās skan R.Paula ''Manai Dzimtenei'' ar J.Petera vārdiem.
Svētku koncerts spilgti apliecināja dziesmu gara stiprumu, tautas mākslas spēku un vitalitāti, padomju republikas saimes nesatricināmo brālību ... .

Dziesma katram latvietim saistās ar ko īpašu. Dziesma pavadījusi mūsu tautu visās tās gaitās, gan prieka brīžos, gan skumjos mirkļos. Latvieši ir dziedājuši vienmēr, neraugoties uz svešzemju varām, kas gājušas pāri mūsu mazajai Latvijai.

1999.gadā notiek Latvijas skolu jaunatnes 8. Dziesmu un Deju svētki – svētkos piedalās ap trīsdesmit tūkstoši skolēnu koru, orķestru un deju grupu dalībnieku.
Vienu stundu ilgais svētku atklāšanas pasākums, kas notiek 28.jūnijā Daugmalē, tiek tiešraidē translēts gan televīzijā, gan radio. Un tas ir notikums pašai Daugmalei, tās cilvēkiem, it īpaši skolu jaunatnei. Tajā ir iesaistījusies Vija ar savu ģimeni, un tas ir liels pārdzīvojums, jo arī pati ir dziedājusi korī, zina tos saviļņojošos mirkļus, kas tagad atbalsojās jaukās atmiņās.