Jubileja (2013.g.)

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

2013.gada 3.februāri
Kurzemes rajona Politiski represēto kluba
dibināšanas 20.gadadiena.

Gadadienu atzīmējām 1.februārī Kultūras centrā "Iļģuciems".
Lai svētki izdotos, atbalstu mums sniedza Kulturas centrs "Iļģuciems" un Sabiedriskās aprūpes biedrība "Marija", koris "Līgo", teātra studija "Piektais tramvajs".

Norise:

Valdes priekšsēdētāja uzruna.

Ilggadējais Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Pētersons nevarēja ierasties veselības stāvokļa dēļ. Pētersona kunga apsveikumu nolasīja mūsu biedrs Edmunds Tardenaks.

Kurzemes rajona Politiski represēto klubs aktīvi darbojas Latvijas Politiski represēto apvienībā. Gunāra Resnā, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja apsveikums.

Biedrībai lielu atbalstu sniedz Pārdaugavas izpilddirekcija – telpas, mēbeles, tehniskais aprīkojums. Tāpat piemiņas pasākumi Torņakalnā, Lāčplēša dienā un daudz kas cits. Māra Kalves, Pārdaugavas izpilddirektora apsveikums.

Sabiedriskās aprūpes centrs „Marija” rīko dažādus pasākumus un sniedz mums atbalstu svētkos, arī šodien. Valdes priekšsēdētājas Marijas Balceres apsveikums.

Rīgas domes deputāta Olafa Pulka apsveikums.

Rīgas domes deputāta Valda Gavara apsveikums.

Kluba pirmajos pastāvēšanas gados lielu atbalstu sniedza Kurzemes rajona pašvaldība. Oskara Caunes, Rīgas Kurzemes rajona valdes priekšsēdētāja apsveikums.

Biedrībai atbalstu vienmēr sniedzis Kultūras cetrs „Iļģuciems” sapulču, atceres pasākumu un svētku rīkošanā. Direktora Egila Šņores apsveikums.

Mūsu ilggadējā atbalstītāja Renāte Zeikate nevarēja ierasties ģimenes apstākļu dēļ. Viņas vārdā sveicienus nodod kolēģe Biruta Adamaite.

Kopš 2010.gada biedrībai izveidojusies laba sadarbība projektu īstenošanā ar Rīgas domes Labklājības departamentu. Direktore Inese Švekle, nevarēja ierasties pēkšņu darba apstākļu dēļ, atsūtīja ziedus un dāvanu.

Koncerts:
Koris „Līgo”, diriģente un mākslinieciskā vadītāja Karmena Jakovela
un
Teātra studija „Piektais tramvajs”, vadītāja Ligita Zaula.

Noslēgums:
Saviesīgs vakars – „groziņi” un dejas.

Sākoties politiski represēto kustībai, domubiedru grupa – Tālivaldis Pētersons, Vilis Barinskis, Arvīds Mednis, Jēkabs Trušiņš un citi, aktīvi darbojās ar mērķi apvienot rajona politiski represētos.

Tā 1993.gada 3.februārī rajona politiski represēto personu sanāksmē Pāvula Jurjāna mūzikas skolā tika dibināts Kurzemes rajona Politiski represēto klubs.
Galvenie mērķi:
- politiski represēto apvienošana;
- politiski represēto personu tiesību aizstāvība un paplašināšana;
- politiski represēto sapulču, piemiņas sarīkojumu, valsts svētku un tautas sēru dienu atceres sarīkojumu organizēšana;
- politiski represēto personu atmiņu apkopošana;
- sociālo jautājumu risināšana;
- labdarības pasākumu organizēšana, ziedojumu un palīdzības saņemšana un sadale.
Man bija tas gods būt par pirmo valdes priekšsēdētāju.
No 1994.gada līdz 2010.gadam Kurzemes rajona politiski represēto klubu vadīja Tālivaldis Pētersons. Viņš bija tas, kurš izveidoja labi organizētu un aktīvu politiski represēto biedrību, vienu no labākajām Latvijā.
Pētersona kunga ieguldījums nav novērtējams.

Šobrīd biedrību vadām mēs, nākamā paaudze. Pēdējā Sibīrijas paaudze - izsūtītie bērni un dzimušie izsūtījumā.

Biedrība katru gadu rīko 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportāciju atceres pasākumus, Lāčplēša dienas atceri, svinam Valsts svētkus. Ziemassvētkos apsveicam vecākos biedrus.

Saglabājot ilggadējā biedrības vadītāja Pētersona kunga veidoto pamatu, cenšamies paplašināt mūsu darbību. Izveidota biedrības mājaslapa, aktīvi tiek vākti, publicēti un saglabāti nākamām paaudzēm politiski represēto dzīvesstāsti.
Piedalāmies dažādos projektos.
Pateicoties Rīgas domes un Okupācijas muzeja atbalstam, martā ceram tikt pie grāmatas – mūsu biedru dzīvesstāstiem.
Te vislielākais nopelns Laimdotai Podzei. Viņa ir tā, kura aktīvi visam seko un nedod mieru nevienam.
Šogad mums plānoti vairāki projekti sadarbībā ar:
- Rīgas domes Labklājības departamentu;
- Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu;
- Latvijas Kopienu iniciatīvu fondu un Borisa un Ināras Teterevu fondu.

Liels paldies biedrības valdei un posminiekiem par nesavtīgu darbu.

Arī turpmāk centīsimies aktīvi strādāt biedrības labā, mūsu biedru – politiski represēto labā.

B.Ignāts

Tālivalža Pētersona apsveikumu nolasīja Edmunds Tardenaks.

Mīļie kluba biedri, cienītās dāmas, godātie kungi!

Atvainojos, ka veselības problēmu dēļ nevaru ierasties uz mūsu kluba 20 gadu jubileju. Pirms nedēļas, gatavojoties sporta draugu organizētai manai 90 gadu jubilejai, katru dienu biju pakļauts injekcijām, kā arī vairākas reizes pieslēgts sistēmai. Tādēļ nedaudz dienu laikā atkal nevar atkārtot minētās procedūras un bez tām nevaru pārvietoties pa trepēm.

Apsveicu jūs visus mūsu kluba 20 gados. Klubs šajos gados ir parādījis sevi kā patriotisku, nacionālu sabiedrisku organizāciju, rīkotas sanāksmes Sudrabkalniņā, Torņakalna stacijā, Iļģuciema klubā.

Ar vēstulēm valsts vadītājiem un rakstiem presē aicināts pieņemt lēmumus vai likumus par Latvijas valsts (no 1918.gada) vēstures mācīšanu, piešķirt pilsonību tikai pēc rūpīgas pārbaudes un ne tikai pēc latviešu valodas zināšanas. Aicināti piedalīties vēlēšanās. Panācām Sudrabkalna bulvāra pārdēvēšanu par Anniņmuižas bulvāri, Reinberga bulvāri - par Aleksandra Grīna bulvāri, Kirhenšteina ielu - par Rātsupītes ielu. Panācām, ka Rīgas pilsētā politiski represētie ieguva tiesības uz bezmaksas sabiedrisko transportu. Vairākus gadus pēc kārtas pieprasot palielināt atbalstu uz valsts svētkiem 18.novembrī, nonācām līdz 50 latiem. Tas izsauca neapmierinātību un protestus citos Latvijas rajonos un pilsētās. Taču Rīgā mēs to panācām neatlaidīgi prasot, bet tie citi neprasīja un gaidīja, ka saņems to pašu ko Rīgā.

Latvija patlaban atrodas sarežģītā situācijā. Represētie nedrīkst stāvēt malā. Ir jādomā par gaidāmām pašvaldību vēlēšanām, jāaicina apvienoties un panākt vismaz 85% vēlētāju piedalīšanos. Nepiedalīties vēlēšanās un pēc tam sūdzēties par grūtu dzīvi un doties lasīt sēnes un gliemežus citās zemēs ir nožēlojami.
Jāturpina cīņa par nacionālu valsti un jaunatnes patriotisku audzināšanu, par Latvijas vēstures mācīšanu. Nedrīkst pieļaut, ka izveidojas situācija – piemēram, dārzā ir jāravē nezāles, jālaista jaunie stādījumi, bet dārznieks tajā laikā lasa pasakas par Sarkangalvīti un vilku.
Ir jāpasaka sava attieksme arī eiro jautājumā. Dzirdam, ka eiro interesē uzņēmējus, finansistus, biznesa cilvēkus, arī tūristus (nebūs jāmaina nauda). Par iedzīvotāju stāvokli klusē. Politiski represētos interesē vai viņu plānie maciņi nekļūs vēl plānāki. Pareiza rīcība būtu ar balsojumu noteikt iedzīvotāju attieksmi. Ja baidās no balsojuma, rodas aizdomas. Jānogaida, ko darīs citas valstis – Polija, Čehija, Bulgārija, Rumānija u.c. Jālemj tautai, arī Jums.

Nopietni jādomā par pašvaldību vēlēšanām. Jāietekmē partiju līderi. Ir jāaicina radiniekus, kaimiņus, draugus un citus piedalīties vēlēšanās.

Uz kluba sanāksmēm jāaicina tās personas, kuras var sniegt palīdzīgu roku, nevis ar lokanu muguru taisnoties, ka jāgaida komisiju lēmumi, konsultācijas utt.

Jāpieprasa stingra noteikta latviešu tautas interešu aizstāvēšana.

Laimīgu, veselīgu jauno gadu!

Ar patiesu cieņu,
Tālivaldis Pētersons