T?livaldis P?tersons

Latvijas Politiski repres?to apvien?bas valdes loceklis,
Kurzemes rajona Politiski repres?to kluba valdes priekšs?d?t?js 1994.g. - 2010.g.
 

Kas notiek Latvij?? Pilson?ba visiem?

Voldem?rs Krusti?š, zinošs politisko notikumu v?rt?t?js, „Latvijas Av?z?” 21.august? izsaka pamatotas ba�as par jaun?m aktivit?t?m referenduma organiz?šan?. Šoreiz par pilson?bas pieš?iršanu nepilso?iem bez noteikumiem un eks?meniem.

V?l piln?gi neesot izanaliz?ts 18.febru?ra referendums par krievu valodu, kas saasin?ja latviešu un krievu attiec?bas. J?nis Jurk?ns to nosauca par sp??vienu latviešu tautas sej?. Skan?ja sol?jumi t?dus referendumus vaira ner?kot. Ta?u p?c pusgada atkal jauni draudi etniska naida kurin?šanai. Pieprasa pilson?bu visiem nepilso?iem!

18.febru?ra referendums par?d?ja Latvijai nedraugu lielo skaitu ar? Latvijas pilso?u vid?. Sav? ideolo?iskaj? p?rliec?b? vi?i t?di bijuši ar? ieg?stot pilson?bu un solot uztic?bu Latvijas valstij. T?tad Latvijai pilson?bas pieš?iršan? bijušas rupjas k??das. J?cer, ka reiz notiks juridisk? izv?rt?šana un vain?gie sa?ems peln?to sodu.

Iepl?notais referendums pilson?bas pieš?iršan? j?uzskata par ?oti b?stamu Latvijas valsts neatkar?bai. J?secina, ka Latvijai naid?gi sp?ki gatavojas c??ai par varu. Zin?mas ieceres un aicin?jumi sa?emt pilson?bu, piedal?ties v?l?šan?s un ieg?t varu. Varas ieguv?js nekav?joties pan?ktu izst?šanos no NATO un ES, pievienošanos Krievijas imp?rijas atjaunošan? ar sekojošu Latvijas valsts neatkar?bas zaud?šanu. T?d?? stop! Pilson?bu var pieš?irt tikai Latvijas valstij un latviešu tautai loj?l?m person?m. Lojalit?tes p?rbaudei j?nosaka speci?las pras?bas. Latviešu valodas prasm?m j?b?t tikai k? vienam no daudziem r?d?t?jiem, bet ne galvenajam. Valodas zin?šanas negarant? lojalit?ti. Daudzi m?su politiski repres?tie p?c gariem gulagos un izs?t?jumos pavad?tiem gadiem apguva krievu valodu, pat lab?k nek? sarunas l?men?. Ta?u vi?i nebija loj?li padomju varai un PSRS. Ar? tie apšaub?mie Latvijas pilso?i, kas 18.febru?r? balsoja par krievu valodu, nesa sev? naidu pret Latvijas valsti, kas vi?iem bija at??musi krievu rub?us, sarkanos karogus, sirpi un ?muru u.t.t. Daudzi pat nevar?ja sarun?ties latviešu valod?. Tas pier?da, ka latviešu valodas apm?c?bas kursi, kam izlietoti ?oti lieli l?dzek?i, neko nav devuši Latvijai uztic?gu pilso?u audzin?šan?.

Apšaub?mi ar? tie daudzie ieteikumi un ieceres par sabiedr?bas integr?ciju un vienotas n?cijas politikas apg?šanu, par spriedel?ja patiesu Latvijas v?sturi nezinoši speci?listi.

Sarm?te ?lerte pat sagatavoja veselu programmu, k? pamat? bija neorient?šan?s Latvijas god?g?, ?st? v?stur?, k? ar? gaisotn? krievu skol?s, apg?stot v?sturi. Visa iecere balst?j?s uz darb?b?m v?lam? form?. Ta?u vispirms j?main?s inform?cijai krievu valod? laikrakstos, radio, telev?zij?, k? ar? skol?s. Nedr?kst m?c?t melu st?stus par pag?tni, Latvijas valsti, populariz?t latviešu tautai nepie?emamas idejas. Pirmskara Latvij? v?cu un krievu valod? izn?kušie laikraksti „Rigasche Rundschau” un „???????” nepublic?ja pretvalstiskus rakstus, attur?j?s no nacion?la naida kurin?šanas, latviešu, v?cu, krievu po?u b?rni draudz?gi rota??j?s vienkopus, v?l?k kop? sportoja, str?d?ja un izpalika nesaprašan?s taut?bu d??. Minorit?tes nedom?ja ieg?t varu Latvij?.

Kam?r pulc?šanos 9.maij? uzskat?s par goda lietu, kam?r krievu ?imen?s r?d?s vect?vu orde?us un meda?as, klaus?sies st?stus par Lielo t?vijas (2.pasaules) karu, gr?ti gaid?t izmai?as p?rliec?b?.

Krievu jaun? paaudze vair?k nek? 65% simpatiz? Krievijai. Krievi joproj?m nezina, k?da bija pirmskara Latvija. Pat tie, kurus ieveda kara gados – 1943. un 1944. no Krievijas k? b?g?us un p?rvietotas personas no kara darb?bas apdraud?t?m teritorij?m un izvietoja lauku saimniec?b?s, m?dza st?st?t, ka dz?vojuši pie latviešu bud�iem, kulakiem, kaut gan sa??ma gan p?rtikas kart?tes, gan saimnieku ?din?šanu.

R?zeknes karant?nas nometn? pabija vair?k nek? 90 000 personas! Palielinot Latvijas pilso?u skaitu uz Latvijai neloj?lu cilv?ku r??ina, non?ksim pie divu nedraudz?gu, pat naid?gu kopienu past?v?šanas.

T?d?? nopietni p?rmetumi j?velt? augstu amatu person?m, kas mier?gi v?ro notikumus parakstu v?kšan?, samierin?s ar 10 000 parakstiem. Vai atk?rtosies notikumi k? valodas referendum? un izt?r?s atkal k?du miljonu? No krievu puses n?k apgalvojumi par div?m atš?ir?g?m kopien?m, par Latviju k? Krievijas imp?rijai piederošu, ka latvieši bez krievu tautas nav sp?j?gi saglab?t savu valsti.

Krievi v?l?šan?s piedal?s vienoti, bet daudzi latvieši atturas un dom?, ka lab?k neb?s, aizmirst, ka zem krievu l??a ?ep?m b?s daudz slikt?k.

Latviešu partijas str?das par nodok?iem, pabalstiem u.t.t., bet krievi dom? par uzvaru v?l?šan?s. Ja m?su tautieši b?tu akt?vi piedal?jušies v?l?šan?s, „SC” Saeim? b?tu 12 – 15 deput?ti un ar? R?gas dom? ne vair?k. Krievi zina slaveno parunu – „Skaldi un valdi”, bet latviešiem pirm? viet? lok?l?s intereses.

Ja m?su politi?i san?ktu kop? un veidotu vienotu sp?ku, Latvijas nedraugi zaud?tu cer?bas uz uzvaru v?l?šan?s un varas ieg?šanu. Jau min?ju J??a Jurk?na teikto par sp??vienu latviešu tautas sej?. Referendums pilson?bas pieš?iršan? j?d?v? par n?v?jošu dun?a d?rienu. Paldies Voldem?ram Krusti?am par jaut?jumu „Kas notiek Latvij??”.

T?livaldis P?tersons