Loretas Kalniņas atmiņas


Loretas Kalniņas atmiņas
Stāsti

 

 

 


Loreta Kalniņa
dzimusi 1954.gadā Jakutijas APSR

 

Sāc savu stāstu ar 1954.gadu.

Neatceros. Jā, bet 1954.gadā es piedzimu. Tēvu 1955.gadā palaida mājās uz Latviju, mūs ar mammu neatbrīvoja, mēs palikām vēl Sibīrijā. Tēvs gāja pa iestādēm, cīnījās, lai mūs dabūtu pie sevis. Atbraucām 1956.gadā. Pirmie vārdi tēva māsai bija: kādu šausmīgu bērnu atveduši. Mani aizsūtīja pie mammas māsas uz Lietuvu - teiksim tā , ''nobarot''. Dzīvojām divistabu dzīvoklī ar mammas māsas ģimeni un vecmammu, šauri un saspiesti. Vēlāk māsas vīrs mums izgādāja mazu istabiņu komunālajā dzīvoklī, kur dzīvoja 13.ģimenes uz vienu virtuvi. Atceros, sēdēju viena pati mājās, maza vēl, kādi pieci gadiņi, jo vecāki bija darbā. Nāca komisijas skatīties un pārbaudīt, vai patiešām esmu viena pati mājās. Bieži no aizkariem šuvu lellēm kleitas ... , bērnam bija kāds darbiņš jāatrod.

 

Skola ir skola. Par Sibīriju neviens man neko nestāstīja, tas bija ''tabū''. Tikai skolotāja bieži uzdeva jautājumus, sakarā ar dzimšanas vietu, kur esi bijusi un kāpēc. Tas man bija tā neapzināti, tikai vēlāk sāku saprast jautājuma jēgu. Ne jau slikti bija domāts, latviešu skolotāja, vienkārši intereses pēc. Neko sliktu pret sevi nejutu.

 

Tie bija Padomju laiki, kad viena darba vieta gan mani nepieņēma darbā sakarā ar to, ka biju izsūtīta. Man tikai pajautāja: vai mani vecāki ir reabilitēti? Pašai nekādas saprašanas par to nebija, jo tikai pirmās darba gaitas biju uzsākusi.

 

Pie sava dzīvokļa ilgi nevarējām tikt, visu mūžu visiem ģimenes locekļiem bija jākrāj nauda, lai varētu nopirkt kooperatīvo.

 

Vecmāmiņa mana nosala Sibīrijā. Viņa saslima un vedot uz slimnīcu, uz malkas vezuma, viņa nosala. Mammas trīs brāļi – aizgāja bojā Sibīrijā.

 

Vēlākos gados vairāk tika runāts?

Mēs vienmēr svinējām 18.novembri. Tēvs ir Aleksandrs un viņam 18.novembrī ir vārda diena. Mums gadījās tā, ka nāca milicija pārbaudīt ko mēs svinam. Vai nu kāds kaimiņš bija pateicis. Pārbaudīja, vai patiesi svinam vārda dienu, nevis kādus citus svētkus. Pārbaudīja pasi ... .

 

 Milicija aizgāja un sarunas turpinājās?

Līdz atmodai arī pie galda par izsūtījuma gadiem netika runāts. Ziemassvētkus svinējām, tā klusi, mierīgi, nevienam neko nestāstot.

 

Vai māte ar tēvu uz baznīcu gāja?

Māte visu laiku gāja uz baznīcu, tēvs gan nē. Māte ir lietuviete un lietuviešiem katoļu ticība ir ļoti stipra.

 

Tu arī gāji uz baznīcu?

Es esmu kristīta, katoliete. Gāju tikai uz lielajiem svētkiem, Ziemassvētkiem, Lieldienām.

 

Kurā baznīcā esi kristīta?

Esmu Lietuvā kristīta, šeit apmeklēju Alberta baznīcu, dažreiz aizeju uz Dievmātes sāpju katedrāli Vecrīgā.

 

Kā Atmoda?

Stāvēju barikādēs. Vecrīgā. Man ir draudzene, kas ar politiku nodarbojas, es ar viņu visur kopā gājām.

 

Kādas sajūtas?

Sajūtas toreiz bija ļoti patīkamas, tāds pacēlums. Tagad gan vairs tā nav, ne jau tādu Latviju mēs gaidījām.

 

Vai tā cerība ir līdz šodienai?

Kopš man piešķīra pensiju par nostrādātajiem gadiem, man nekādu cerību vairs nav. Tā ir zemāka par iztikas minimumu. Man nekādu cerību vairs nav, ir tikai dziļa vilšanās. Jūtos piemānīta, piekrāpta. Būtu veselība, tūlīt sakrāmētu koferi un no Latvijas aizbrauktu.

 

Uz kurieni Tu brauktu?

Kaut kur, izņemot Latviju, kur pret cilvēku izturas kā pienākas.

 

Tagad Tu esi pensijā. Tu gaidīji to vai būtu labāk vēl strādājusi?

Ja atļautu veselība, protams, strādātu. Ja gribi būt laimīga vienu dienu, apprecies, ja gribi būt laimīga visu mūžu - iekopj dārzu. Tas man ir iekopts.

 

Ja Tev būtu tāda iespēja, ko Tu mainītu savā dzīvē?

Nu gan ir jautājums. Tagad mēs visi esam gudri, kad dzīvi esam nodzīvojuši, bet diemžēl dzīvē ir kā ir. Toreizējo izskatu, tagadējo gudrību, protams, dzīvotu savādāk. Viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Dzīves stāsti

Dzīvesstāstu atmiņu krājums ''Atmiņu vijums''
Katrs stāsts ir tikai maza daļiņa no cilvēka dzīves.
Lasīt vairāk...


Aldas Roķes atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Mazsalacā
Lasīt vairāk...


Veras Krieviņas atmiņas
Dzimusi 1956.gadā Noriļskā
Lasīt vairāk...


Andra Jordāna atmiņas
Dzimis 1930.gadā Tukumā
Lasīt vairāk...


Ingrīdas Muskares atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bolderājā
Lasīt vairāk...


Aleksandras Lūres atmiņas
Dzimusi 1910.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Zaigas Grīnbergas atmiņs
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Valijas Kalnietes atmiņas
Dzimusi 1943.gadā Susējas pagastā
Lasīt vairāk...


Metas Kronbergas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bīriņu pag.
Lasīt vairāk...


Dzintras Isakas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā
Lasīt vairāk...


Marijas Moisejas atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Daugavpilī
Lasīt vairāk...


Staņislava Lavrinoviča atmiņas
Dzimis 1927.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Ilmāra Veliņa atmiņas
Dzimis 1931.gadā Liepupē
Lasīt vairāk...


Vijas Ķerpes atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Irinas Holmas atmiņas
Dzimusi 1924.gadā
Lasīt vairāk...


Pētera Bērziņa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Lubānas pagastā
Lasīt vairāk...


Maijas Circenes atmiņas
Dzimusi 1942.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Vijas Teteres atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Rasmas Braueres atmiņas
Dzimusi 1924.gadā Ilzenes pagastā
Lasīt vairāk...


Māras Dreimanes atmiņas
Dzimusi 1937.gadā Mazsalacas pag.
Lasīt vairāk...


Andra Kristapsona atmiņas
Dzimis 1935.gadā
Lasīt vairāk...


Artūra Purava atmiņas
Dzimis 1919.gadā
Lasīt vairāk...


Smuidras Liepiņas atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Ādažu pagastā
Lasīt vairāk...


Gunāra Ivāna atmiņas
Dzimis 1922.gadā
Lasīt vairāk...


Ritas Tones atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Laimoņa Upmaļa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Ērģemes pagastā
Lasīt vairāk...


Roberta Jurcika atmiņas
Dzimis 1930.gadā Bauskas rajonā
Lasīt vairāk...


Jāņa Tītmaņa atmiņas
Dzimis 1929.gadā "Vecvēveros"
Lasīt vairāk...


Rasmas Krastiņas atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Ropažu pagastā
Lasīt vairāk...


Zuzannas Rjabcevas atmiņas
Dzimusi 1944.gadā
Lasīt vairāk...


Brigitas Laimiņas atmiņas
Dzimusi 1947.gadā Krasnojarskas novadā
Lasīt vairāk...


Loretas Kalniņas atmiņas
Dzimusi 1954.gadā Jakutijā
<


Mārītes Bogdanovas atmiņas
Dzimusu 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jura Jankovska atmiņas
Dzimis 1939.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jāņa Plātes atmiņas
Dzimis 1947.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Jātnieces atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Liepājas raj. Lažas pag.
Lasīt vairāk...


Česlava Kučinska atmiņas
Dzimis 1928.gadā Ludzas apriņķī
Lasīt vairāk...


Intas Bulēnas atmiņas
Dzimusi 1951.gadā Krasnojarskas novadā
Lasīt vairāk...


Gaidas Kampes atmiņas
Dzimusi 1938.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dainas Ģērķes atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Rantiņa stāsts
Dzimis 1924.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Elitas Lindenbergas atmiņas
Dzimusi 1948.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Rudzītes atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Alūksnes rajonā
Lasīt vairāk...


Romāna Rudzīša atmiņas
Dzimis 1931.gadā Maskavā
Lasīt vairāk...


Georgija Raitupa atmiņas
Dzimis 1928.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Hildas Krogzemes atmiņas
Dzimusi 1932.gadā Ternejas pagastā
Lasīt vairāk...


Maigas Ivanočko atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Ķeipenes pagastā
Lasīt vairāk...


Dzintara Kaulakāna atmiņas
Dzimis 1944.gadā Liepupes pagastā
Lasīt vairāk...


Ināras Zeidmanes atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Limbažos
Lasīt vairāk...


Leonīda Bergmaņa atmiņas
Dzimis 1930.gadā Lielauces pagastā
Lasīt vairāk...


Liānas Mauriņas atmiņas
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Lijas Čerņikovas stāsts
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Eglīša atmiņas
Dzimis 1923.gadā Valmieras apriņķī
Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē: