LPRA 32. konference

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

LPRA 32. KONFERENCES DARBA KĀRTĪBA
2022.GADA 17.MAIJĀ
RĪGĀ, RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMĀ,
PLKST. 10.00
 

10.00 – 10.10     Konferences atklāšana
10.10 – 10.15     Konferences darba institūciju izveidošana
10.15 – 10.20     Konferences darba kārtības pieņemšana
10.20 – 10.25     Mandātu komisijas ziņojums
10.25 – 10.50     LPRA pr-ja ziņojums
10.50 – 11.20     Viesu uzrunas
11.20 – 11.30     Revīzijas komisijas ziņojums
11.30 – 12.30     Debates
12.30 – 13.00     LPRA priekšsēdētāja vēlēšanas

13.00 – 13.45     Pārtraukums

13.45 – 13.55     Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
13.55 – 14.00     LPRA Koordinācijas padomes sastāva apstiprināšana
14.00 – 14.15     LPRA Revīzijas komisijas vēlēšanas
14.15 – 14.30     LPRA 32. konferences Rezolūcijas pieņemšana
14.30                 Konferences slēgšana, karoga iznešana


 

Latvijas Politiski represēto apvienības
Rezolūcija
Par ģimeni un nacionālajām kopienām.

Mūsu skarbā personīgā pieredze nepārprotami liek novērtēt ģimenes nozīmi nācijas pastāvēšanai un pilsoņu veiksmīgai attīstībai. Kamēr mūsu tēvi daudziem atradās ieslodzījumā, mūsu mātes vienas spēja gan sagādāt saviem bērniem iztiku, gan  saglabāt mūsu dzīvības un atgriezt mūs pie savas tautas dzimtenē. Par to viņām mūsu pateicība un piemiņas vieta Likteņdārzā. Diemžēl, augušiem bez tēva, pat tiem, kuriem tēvi pēc vairākiem gadiem atgriezās, viņu prombūtnes laiks atstājis neatgriezeniskas sekas turpmākā audzināšanā un personas attīstībā.

Tāpēc ar bažām un lielām šaubām vērojam modernajā Eiropā izplatāmies teoriju, ka vienlīdz veiksmīgi indivīda attīstību un harmoniskas personības izaugsmi var nodrošināt divas mātes vai divi tēvi, ka jebkāda dzimuma divu personu kopdzīve pielīdzināma ģimenei, kas var pretendēt uz valsts aizsardzību un garantēt pilnvērtīgu ģimenes funkciju un pienākumu veikšanu. Likumdevēju pakļaušanās ārējam spiedienam, bez savu vēlētāju iepriekšējas aptaujas šajā jautājumā var izraisīt neatgriezeniskas sekas un nācijas fiziskas un morālas degradācijas risku. Mēs esam par indivīdu tiesībām no brīvas gribas vai apstākļu spiestiem izvēlēties un piekopt jebkādu kopdzīves modeli, bieži vien arī  ekonomisku apstākļu ietekmē, par vienlīdzīgām tiesībām īpašuma, mantojuma vai savstarpējās aprūpes jomā, likuma aizsardzību un valsts garantijām reģistrētai mājsaimniecībai, taču kategoriski pret ģimenes jēdziena kropļošanu un piemērošanu jebkādai, arī reģistrētai kopdzīvei, kas pēc savas būtības nevar būt ģimene, ja to neveido laulība starp vīrieti un sievieti, asinsradniecība vai adopcija.

Latvijas Politiski represēto apvienība, kā totalitāto režīmu upuru organizācija, pārstāv un aizstāv visu totalitārisma upuru tiesības un intereses, bez izķirības pēc sociālās, etniskās izcelsmes, reliģiskās vai politiskās pārliecības, vai piederības kādai profesionālai vai vecuma grupai. Vienlīdzības princips noteikts arī Latvijas valsts likumos, kas nosaka un garantē totalitārisma apstākļos ierobežoto vai atņemto tiesību atgūšanu un atzīšanu. Nevaram neko iebilst, ja likumdevējs iedibina vēl kādus citus  klasifikācijas principus vai pazīmes, tostarp, nacionālās kopienas jēdzienu, taču  ievērojot vienādo tiesību principu arī zaudējumu aprēķināšanā un kompensāciju noteikšanā. Līdzko, vienalga, cik nopietnu ārēju vai iekšēju motīvu vadīti, likumdevēji atkāpjas no minētā un piešķir prioritāti vienai kopienai, ignorējot citas, nevaram to atzīt par taisnīgu rīcību pret totalitāro režīmu upuriem. Mūsu uzskats – viens likums, viena taisnība visiem!

Pieņemta LPRA konferencē 2022. gada 17. maijā.

Latvijas Politiski represēto apvienības
Rezolūcija
Par karu 21. gadsimta Eiropā.

          Mēs, kuru bērnību iespaidoja 20. gadsimta nežēlīgākais pasaules karš, kuru turpmāko dzīvi, veselību, karjeru lielā mērā noteica šī kara uzvarētāji, ar neizpratni un bažām uztveram tā paša uzvarētāja tiesību un pienākumu pārmantotājvalsts agresiju pret agrāko sabiedroto, iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā.

          Nākas atzīt, ka Rietumu demokrātiskās pasaules cerības, ka līdz ar boļševiku Ļaunuma impērijas sabrukumu Eiropā iestāsies miers un drošība, izrādijušās vien ilūzijas, ka mūsdienu demokrātijas principus un izpratni var pieņemt tauta, kuras valsts veidojusies kā impērija, iekarojot un pakļaujot kaimiņvalstis un iznīcinot kaimiņtautu valodas, kultūru, dzīvesveidu, morāles principus.

          Ar iebrukumu Ukrainā Krievija ir apliecinājusi savu impērisko plānu atgriezties agrākajās robežās, jebkādiem līdzekļiem pakļaujot kaimiņvalstis, ignorējot nāciju pašnoteikšanās tiesības un valstu teritoriālo integritāti, anektējot svešas teritorijas, ar raķetēm un bumbojot fiziski sagraujot pilsētas un apdzīvotas vietas, mīnējot laukus un izlaupot pārtiku, ieslogot, spīdzinot un slepkavojot civiliedzīvotājus, izvarojot sievietes un bērnus, deportējot gūstekņus uz depresīvajiem Krievijas novadiem.

          Nosodot karu, kā ārpolitikas realizēšanas metodi 21. gadsimtā, esam vienisprātis ar mūsu valsts vadītāju reakciju uz Krievijas agresiju, palīdzību kara upuriem – Ukrainas valstij un ukraiņu tautai, solidaritāti ar citām Eiropas un pasaules valstīm, vienotu militāru pretsparu varmākām. Apzināmies, ka ar ukraiņu asinīm tiek apmaksāta mūsu drošība un Latvijas neatkarība. Būsim vienoti un uzvarēsim šobrīd lielāko ļaunumu – rašisma ideoloģiju! Slava Ukrainai un tās varoņiem!

Pieņemta LPRA konferencē 2022. gada 17. maijā.

Latvijas Politiski represēto apvienības
Aicinājums
Par varoņu piemiņu un iekarotāju pieminekļiem.

Atjaunotās neatkarības trīsdesmit trešajā gadā nav zaudējis aktualitāti jautājums – kas paliks nākošo paaudžu atmiņā par savas valsts pagātni pēc mūsu aiziešanas viņsaulē? Kādas pēdas būsim atstājuši Latvijas vēsturē, kādas liecības par mūsu tēvu un vectēvu līdzdalību savas valsts neatkarības aizstāvēšanā, pretojoties iekarotājiem, līdz pēc gariem 45 gadiem spējām atkal kļūt brīvi? Desmit gadus prasīja valsts apbalvojumu atjaunošana un divtik, kamēr Viestura ordeni saņēma pēdējie vēl dzīvie bruņotās pretestības dalībnieki. Pateicoties atsevišķu entuziastu pūlēm un iestāžu atbalstam, ir atjaunoti tuvu oriģinālam daži nacionālo partizānu bunkuri un Saeima noteikusi pretošanās kustības atceres datumu. Taču neviens no šiem pasākumiem neatgādina ikdienā mūsu priekšteču varonību, ar ko lepoties jaunajām – neatkarības paaudzēm, par ko just gandarījumu to notikumu dalībniekiem un laikabiedriem. Mūsu ciematos un pilsētās netiek saglabāta brīvības cīnītāju piemiņa ielu nosaukumos, nedz atzīmēta neatkarības atgūšana ar piemiņas akmeņiem  laukumos, kur atmodas sākumā pulcējās ļaužu tūkstoši brīvibas alkās un cerībā uz taisnīgas iekārtas atjaunošanu savā atjaunotajā valstī.

Tikmēr ik gadus Latvijas iekarotāju pēcteči pulcējas savas uzvaras svētku svinībām ar atbrīvotāju misijas apziņu un pārliecību par vectēvu varonīgo pagātni, jo 72 gadus pēc nežēlīgā un asiņainā kara, kurā Latvija nebija dalībvalsts, bet tikai svešu varmāku karalauks, Latvijas pilsētās un ciematos stāv uzvarētājus godinoši pieminekļi, arī kara rīku veidolā, par kuru patvaļīgu gāšanu Daugavā neatkarīgās Latvijas likumos paredzēta kriminālvajāšana. Savu valstisko izpratni, nespēju ietekmēt notikumu gaitu un iespaidot dalībnieku apziņu par viņu patieso lomu šajā teātrī, Latvijas iekšlietu, policijas un Rīgas pašvaldības amatpersonas un darbinieki pierādīja divu dienu svinībās pie okupācijas pieminekļa Uzvaras laukumā. Paldies mūsu pilsoņu vēlētajiem likumdevējiem, kam pietika vienprātības rast juridiski pamatotu risinājumu šī uzvarētāju elka nogāšanai, paldies ziedotājiem, kuri atbalstīja neatkarības atjaunotāju aicinājumu paveikt šo svētīgo darbu iespējami drīz un cieņpilnā veidā.

Mūsu aicinājums – godāsim savu varoņu piemiņu ielu nosaukumos viņu dzimtajās pilsētās un cīņu vietās, un atbrīvosim savu zemi no iekarotāju pieminekļiem - varmāku pielūgsmes un mūsu pazemojuma simboliem!

Pieņemts LPRA konferencē ,                         2022. gada 17. maijā.