8.
maijs
2020

Par ārkārtas situāciju Latvijā


Par ārkārtas situāciju Latvijā
SVARĪGĀKAIS:
-    Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam
-  Atļauj rīkot publiskus un privātus pasākumus līdz 25 cilvēkiem; to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas; pasākuma organizatoram jānodrošina fiziskas distances ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem
-    No 12.maija atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās. Taču arī tajos dalībnieku skaits nedrīkst būt lielāks par 25 personām, jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība
-    Pēc 12.maija sabiedriskajā transportā būs jāvalkā mutes un deguna aizsegi
-    Atļauj organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs
-    Sporta treniņos varēs pulcēties līdz 25 personām
-    Tirdzniecības centri varēs strādāt arī nedēļas nogalēs
-    Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai
-    Apstiprina mācību gada pagarināšanu 12.klasei līdz 7.jūlijam
-    Saeima apstiprina atvieglotākus nodarbinātības nosacījumus ārkārtējās situācijas laikā, tostarp darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas
-    Dīkstāves pabalstus varēs pieteikt tikai par kārtējo mēnesi
-    Par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30.jūnijs
-    Dīkstāves palīdzības un krīzes pabalstu nevarēs saņemt vienlaicīgi
-    Pienākumu savlaicīgai nepildīšanai administratīvajā procesā būs jābūt objektīviem iemesliem
-    Centralizēto eksāmenu kārtotājiem būs atļautas klātienes konsultācijas
-    Personu apliecinošu dokumentu ar beigušos termiņu varēs izmantot vēl divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas
-    Saeima pārapstiprina atļauju Latvijā dislocētajām sabiedroto militārpersonām izceļot no valsts
-    Valsts "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīs līdz 250 miljoniem eiro
-    Covid-19 krīzes mazināšanai lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam grib atvēlēt  100 miljonus eiro
-    EM rosina no valsts budžeta segt tūrisma operatoru tiešās izmaksas 700 000 eiro apmērā
-    Ārkārtējās situācijas laikā no potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loka grib izslēgt  "ofšorus"
 
 
LIKUMDOŠANAS APSKATS:
Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu
Valdība ceturtdien, 7.maijā, lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 9.jūnijam, vienlaikus nosakot būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.
Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj parlamenta sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
 
Atļauj rīkot publiskus un privātus pasākumus līdz 25 cilvēkiem
Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien, 7.maijā, lēma valdība.
Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.
Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.
Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.
Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.
Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.
"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.
Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.
No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.
Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.
Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.
Jau piektdien KM sāks tikšanās ciklu ar kultūras organizāciju vadītājiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ceturtdien valdības sēdē pieņemto ierobežojumu atcelšanu un darba organizāciju.
Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.
KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.
Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.
 
Sabiedriskajā transportā būs jāvalkā mutes un deguna aizsegi
Pēc 12.maija sabiedriskajā transportā būs jāvalkā mutes un deguna aizsegi, ceturtdien, 7.maijā, nolēma valdība.
Ministru kabinets uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram apstiprināt pasākumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu.
Tāpat valdība nolēma, ka republikas pilsētu pašvaldības var noteikt papildu nosacījumus pilsētu sabiedriskā transporta izmantošanai. 
 
Atļauj organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs
Pēc 12.maija drīkstēs organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ceturtdien, 7.maijā, nolēma valdība. 
No iepriekš pieņemtā valdības rīkojuma arī dzēsts punkts, kas nosaka "atbilstoši iespējām atcelt darba braucienus un komandējumus uz ārvalstīm", attiecīgi tas turpmāk būs atļauts. 
Kā ziņots, Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai.
 
Sporta treniņos varēs pulcēties līdz 25 personām
Sporta treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot sporta treniņa vadītāju un citus sporta darbiniekus, tomēr būs jāievēro savstarpēja divu metru distance, liecina valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.
Pieņemts lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.
Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.
Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevar iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.
Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
 
Turpmāk tirdzniecības centri varēs strādāt arī nedēļas nogalēs
Pārskatot saistībā ar Covid-19 pandēmiju iepriekš noteiktos ierobežojumus, Ministru kabinets ceturtdien, 7.maijā, ārkārtas sēdē lēma atcelt liegumu tirdzniecības centriem strādāt nedēļas nogalēs un svētku dienās.
Vienlaikus joprojām spēkā saglabājas prasība visās tirdzniecības vietās nodrošināt papildus drošības pasākumus, tostarp visiem tirgotājiem redzamās vietās (vismaz pie kases vai pie ieejas tirdzniecības organizēšanas teritorijā) jāizvieto skaidri salasāma norāde apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja. 
Tirgotājiem ar tirdzniecības platību virs 100 kvadrātmetriem kases zonā jānodrošina divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.
Tirdzniecības centros regulāri, reizi 15 minūtēs, jāatskaņo paziņojums latviešu valodā, aicinot pircējus lieki neuzkavēties tirdzniecības telpās un sekot izvietotajiem norādījumiem par distances ievērošanu. Komersants papildus var izvēlēties informēt arī svešvalodā.
 
Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai
Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).  Kariņš videokonferencē trešdien, 6.maijā, ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību. 
Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
LETA jau iepriekš rakstīja, ka ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti. 
Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.
 
Apstiprina mācību gada pagarināšanu 12.klasei līdz 7.jūlijam
Saeima ceturtdien, 7.maijā, likumā apstiprināja mācību gada pagarināšanu 12.klasei līdz 7.jūlijam.
Šāds lēmums pieņemts saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ.
Tāpat akceptēts priekšlikums, ka 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiek, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās skolēniem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.
Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020.mācību gadā tiks izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārtos centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts.
 
Saeima apstiprina atvieglotākus nodarbinātības nosacījumus ārkārtējās situācijas laikā
Saeima ceturtdien, 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas.
Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. 
Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. 
Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu darba laiku īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā. Šāds risinājums ļaus darba devējiem krīzes apstākļos elastīgāk organizēt darbu un saglabāt esošās darbavietas, teikts grozījumu anotācijā. 
Savukārt gadījumos, kad darbinieks nepiekritīs atlīdzības samazinājumam, darbiniekam saglabājas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto viena mēneša termiņu, bet darba devējam būs pienākums darbiniekam izmaksāt atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajā apmērā. 
Padziļinātā sadarbības programma ir speciāla Valsts ieņēmumu dienesta īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem
 
Dīkstāves pabalstus varēs pieteikt tikai par kārtējo mēnesi
Ministru kabinets ceturtdien, 7.maijā, ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt, ka turpmāk dīkstāves pabalstus varēs pieteikt tikai par kārtējo mēnesi, nevis iepriekšējiem mēnešiem.
Šādas izmaiņas ietvertas grozījumos noteikumos par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Līdz šim spēkā esošā noteikumu redakcija paredzēja, ka, lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz 30.aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 14.marta līdz 31.martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 30.datumam. Tādējādi līdz šim darba devējs varēja pieteikt dīkstāves pabalsta izmaksu darbiniekam par tiem mēnešiem, kopš valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Tomēr ar grozījumiem noteikumos tiek samazināts laika posms, kādā var pieteikties dīkstāves pabalstam, paredzot, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāro mēnesi. EM skaidroja, ka tādējādi par iepriekšējo mēnesi nevarēs saņemt dīkstāves pabalstu jeb, piemēram, maijā piesakot dīkstāves pabalstu, to nevarēs saņemt par iepriekšējiem mēnešiem, bet tikai maiju.
Ar grozījumiem noteikumos arī paredzēts, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt tie darba ņēmēji, kuri vienlaikus no saimnieciskās darbības saņem ienākumus, kas nepārsniedz 430 eiro. Ja minētie ienākumi no saimnieciskās darbības pārsniedz 430 eiro, darba ņēmējs nevarēs kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai.
Ar grozījumiem noteikumos arī paredzēts, ka tām personām, kuras dīkstāves laikā atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalstu noteiks 100% apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.
Tāpat no EM izstrādātajiem grozījumiem noteikumos izriet, ka krīzes skartajam darba devējam būs pienākums nekavējoties informēt VID par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, vai par citiem apstākļiem, kas ir pamats piešķirtā dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai.
 
Par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30.jūnijs
Par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30.jūnijs, ceturtdien, 7.maijā, lēma valdība, atbalstot Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu.
KM uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu Covid-19 izplatības ietekmētām pašnodarbinātām personām nosaka, ka dīkstāves periods ir no 14.marta uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk, kā ir spēkā valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.
Dīkstāves pabalsta mehānisms ir īstermiņa risinājums pašnodarbināto personu ienākumu un iztikas līdzekļu zuduma kompensēšanai, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nevar gūt ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Ņemot vērā, ka valstī esošā epidemioloģiskā situācija neļauj noteikt precīzu termiņu, līdz kuram valstī būs nepieciešams turpināt ārkārtējo situāciju, KM rosināja noteikt 30.jūniju par dīkstāves perioda beigu termiņu.
Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka, lai nodrošinātu piemaksu personām, kuru dīkstāves pabalsts nepārsniedz 180 eiro, no 14.marta līdz 30.jūnijam būs nepieciešami 2,08 miljoni eiro, kas nodrošinātu piemaksu vidēji 71 eiro apmērā trīs ar pusi mēnešu garumā kopumā 8371 personai.
Savukārt, lai piešķirtu dīkstāves palīdzības pabalstu no 14.marta līdz 30.jūnijam tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam, būs nepieciešami 6,2 miljoni eiro, par kuriem šāds atbalsts varētu tikt nodrošināts kopumā 9843 personām.
Tikmēr, lai izsniegtu piemaksas par apgādībā esošu bērnu, valdība plāno atvēlēt kopumā 689 010 eiro, tādējādi nodrošinot šo piemaksu trīs ar pusi mēnešu garumā.
Kopumā, visām trīs minētajām pozīcijām valdība atvēlēs 8,97 miljonus eiro, kas ir par 5,63 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš piešķirts laika periodam no 14.marta līdz 14.maijam.
 
Dīkstāves palīdzības un krīzes pabalstu nevarēs saņemt vienlaicīgi
Saeima ceturtdien, 7.maijā,  galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka nebūs iespējams vienlaicīgi pretendēt uz diviem pabalstiem - pabalstu krīzes situācijā, kuru maksā pašvaldība, un dīkstāves palīdzības pabalstu, kuru izmaksā valsts.
Jau ziņots, ka dīkstāves palīdzības pabalsts tiek izmaksāts tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ. Tā maksimālais apmērs ir 180 eiro mēnesī. Par katru bērnu tiek piešķirta 50 eiro piemaksa.
Tikmēr pašvaldību izmaksātais krīzes pabalsts tiek sniegts personai vai katram ģimenes loceklim pamatvajadzību nodrošināšanai laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību un vienu mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām.
 
Pienākumu savlaicīgai nepildīšanai administratīvajā procesā būs jābūt objektīviem iemesliem
Saeima ceturtdien, 7.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību", ar kuriem noteikts, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija pati par sevi nav iemesls, lai neturpinātu pildīt procesuālos pienākumus vai īstenotu tiesības administratīvajā procesā.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ārkārtējā situācija var būt iemesls termiņa nokavējumam tad, ja objektīvu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar ārkārtējo situāciju, termiņu nav bijis iespējams ievērot. Procesuālo termiņu varēs pagarināt vai atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis, ja atzīs konkrētos apstākļus par attaisnojošiem.
Anotācijā skaidrots, ka minētais regulējums novērsīs tādas situācijas, kad personai ir visas iespējas un prasmes kādu procesuālo darbību veikt, piemēram, elektroniskajā vidē, bet tā šīs iespējas neizmanto aiz nevērības, tādējādi nepamatoti novilcinot administratīvo procesu iestādē vai tiesā. Tajā pašā laikā tas dos iespējas procesa dalībniekiem, kuriem pastāv objektīvi iemesli, kuru dēļ ārkārtējās situācijas laikā nevar veikt kādu procesuālo darbību, to izpildīt, tiklīdz šie apstākļi būs beigušies.
Ar grozījumiem arī noteikts, ka lieta par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam tiek izskatīta rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, Administratīvā komisija rakstveida  procesa būtībai atbilstošā veidā procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā. Administratīvā komisija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā attiecīgi pagarināsies arī lēmuma pieņemšanas noilguma termiņš.
 
Centralizēto eksāmenu kārtotājiem būs atļautas klātienes konsultācijas
Centralizēto eksāmenu kārtotājiem un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotājiem būs atļautas klātienes konsultācijas, liecina ceturtdien, 7.maijā, valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Valdība nolēma ļaut organizēt klātienes konsultācijas arī tiem 9.klašu skolēniem, kuriem nepieciešamas konsultācijas, lai sagatavotos brīvprātīgajam eksāmenam latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā.
Tāpat valdība pieņēma lēmumu turpināt attālināto mācību procesu visās izglītības iestādēs un visu veidu izglītības procesu ārpus izglītības iestādēm arī nodrošināt attālināti.
Valdība arī lēma atļaut klātienē sagatavot obligātajā izglītības vecumā esošos bērnus pamatizglītības ieguvei atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam. Rīkojumā minēts, ka skolu dibinātājam jānodrošina bērna vecāku informēšanu par pieņemto lēmumu, kā arī jānodrošina mācības attālināti, ja bērna vecāki to pieprasa.
Nolemts, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" aizvien var turpināt savu darbību, par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu jāpieņem aizsardzības ministram, bet par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu jāpieņem iekšlietu ministram.
Ministru kabinets nolēma arī pārtraukt bērnu nometņu darbību, taču, ievērojot noteiktos sociālās distancēšanas un epidemioloģiskās drošības pasākumus, atļaut sporta profesionālās ievirzes un sporta interešu izglītības programmu mācību procesu klātienē, ievērojot vairākus nosacījumus.
 
Personu apliecinošu dokumentu ar beigušos termiņu varēs izmantot vēl divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas
Saeima ceturtdien, 7.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus un noteica - ja Latvijā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai Latvijā ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Līdz šim bija noteikts, ka šādu dokumentu var izmantot tikai ārkārtējās situācijas laikā.
Dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai būs jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Līdz šim bija paredzēts, ka tas jāizdara 30 dienu laikā.
 
Saeima pārapstiprina atļauju Latvijā dislocētajām sabiedroto militārpersonām izceļot no valsts
Saeima ceturtdien, 7.maijā,  pārapstiprināja valdības jau pieņemto lēmumu atļaut Latvijā dislocētajām ārpus Eiropas Savienības (ES) esošu NATO dalībvalstu militārpersonām un viņu tuviniekiem ārkārtējā situācijā ieceļot un izceļot no Latvijas. Attiecīgie grozījumi veikti rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
 
Valsts "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīs līdz 250 miljoniem eiro
Ministru kabinets ceturtdien, 7.maijā, vienojās Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, šodien žurnālistiem pēc sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lidsabiedrības pārstāve Alise Briede aģentūru LETA informēja, ka līdz ar šādu ieguldījumu Latvijas valsts līdzdalība "airBaltic" palielināsies no 80,05% uz 91%. 
Latvijas valdības plāns, kuru vēl jāapstiprina Eiropas Komisijai, paredz ieguldījumus "airBaltic" pa daļām. Katra ieguldījumu daļa tiks nodrošināta atbilstoši tirgus noteikumiem, nepārsniedzot zaudējumu apjomu, kurus izraisījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.
"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka ar šo jauno kapitālu lidsabiedrība varēs izpildīt savu jauno biznesa plānu "Destination 2025 clean", kas koncentrējas uz jaunu sākumu, kad tiks atsākti starptautiskie lidojumi. 
 
Covid-19 krīzes mazināšanai lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami 100 miljoni eiro
Covid-19 pandēmijas krīzes mazināšanai lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami līdz 100 miljoni eiro, paredz trešdien, 6.maijā, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītais noteikumu projekts par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.
Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka līdz ar noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā plānots izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, ko pārvaldīs AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum").
Minētā fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuri ir ekonomiski dzīvotspējīgi un kuri ir korporatīvi labi pārvaldīti, bet kuriem ir pagaidu grūtības, jo to darbību uz pārejošu laika posmu ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, un tos lielos uzņēmumus, kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli Covid-19 ietekmes rezultātā.
Publiskais finansējums fondā veidos 50 miljonus eiro un ir plānots, ka 50 miljonus eiro veidos privātā finansējuma kapitāls, tajā skaitā finansējums no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī citiem privātajiem ieguldītājiem, tādējādi palielinot fonda kopējo apjomu.
Paredzams, ka fonds veiks investīcijas uzņēmuma kapitālā, kvazikapitāla ieguldījumus un ir plānots veikt arī ieguldījumus korporatīvajās obligācijās, tajā skaitā konvertējamās, proti, fonds pirmreizējā tirgū iegādāsies uzņēmuma obligācijas ar nosacījumu, ka tās tiek kotētas "Nasdaq Riga" biržā.
Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, fonda maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro, investējot aptuveni 30 lielos uzņēmumos.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka uz fonda atbalstu prioritāri varēs pretendēt uzņēmumi, kuri darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību, sniedz augstu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodarbojas ar inovācijām un ražo inovatīvus produktus, kā arī darbojas apstrādes rūpniecības, ilgtspējīgas būvniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozarēs.
Tāpat, atbalstu varēs saņemt uzņēmums, ja tas ar 2019.gada 31.decembri nebūs nonācis finanšu grūtībās un tas izpilda vismaz vienu no vairākiem kritērijiem, proti, uzņēmuma kopējais apgrozījums 2020.gada jebkuros trīs secīgos mēnešos salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ir krities par vismaz 30%, uzņēmuma pircēju un pasūtītāju parādi 2020.gada jebkuros trīs secīgos mēnešos salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ir pieauguši par vismaz 30%.
Starp kritērijiem atbalsta saņemšanai paredzēti arī gadījumi, kad uzņēmums 2020.gadā ir pieredzējis būtisku izejvielu piegādes kavēšanos vai atcelšanu, uzņēmums 2020.gadā ir pieredzējis būtisku izejvielu apmaksas nosacījumu maiņu, kā rezultātā negatīvi ietekmēta tā naudas plūsma.
Uz atbalstu varēs pretendēt arī tad, ja uzņēmums 2020.gadā būs pieredzējis būtisku atceltu klientu pasūtījumu skaitu, uzņēmums būs pieredzējis būtisku pircēju un/vai pakalpojumu ņēmēju skaita samazinājumu, uzņēmums būs pieredzējis darbaspēka nepietiekamību darbinieku pašizolācijas dēļ, kā rezultātā ir spiests daļēji vai pilnībā pārtraukt saimniecisko darbību.
FM piebilda, ka fonds darbību varēs uzsākt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par tā atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.
Tāpat papildus publisko finansējumu līdz 25 miljoniem ir plānots novirzīt lielajiem uzņēmumiem, kuriem bija finanšu grūtības jau pirms vīrusa Covid-19 ietekmes, kur katrs šāds gadījums individuāli tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.
 
EM rosina no valsts budžeta segt tūrisma operatoru tiešās izmaksas 700 000 eiro apmērā
Ekonomikas ministrija (EM) rosina no valsts budžeta segt tūrisma operatoru tiešās izmaksas 700 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam trešdien, 6.maijā, atbalstīja EM priekšlikumu un tas tiks virzīts apstiprināšanai valdībā. 
Paredzams, ka no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks segtas tūrisma operatoru tiešās izmaksas 788 335 eiro apmērā, kas radušās, organizējot ceļotājiem bezmaksas čartera reisus vai pērkot jaunas aviobiļetes ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai.
EM atzina, ka visos tūrisma sektoros šogad marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei zaudējumus aptuveni 110 miljonu eiro apmērā, tostarp tūrisma aģentiem un operatoriem vismaz 33 miljonu eiro apmērā. 
Turklāt Latvijā patlaban strādā 935 tūrisma operatori un tūrisma aģenti jeb starpnieki, kas organizē gan ienākošā, gan izejošā tūrisma braucienus. Šo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2018.gadā bija vairāk nekā 398 miljoni eiro un tajos kopā nodarbināti 2688 darbinieki.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban tūrisma operatoriem nav ieņēmumu, kā arī netiek veiktas jaunas ceļojumu rezervācijas. Vienlaikus tūrisma operatoriem nav iespēju atgriezt klientiem nenotikušo ceļojumu iemaksātos avansus. 
Jau ziņots, ka EM aicinās Finanšu ministriju un valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus tūrisma nozares komersantiem, tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem.
Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Plānots arī ieviest atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai.
Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai. Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās.
Papildu plānots izstrādāt īpašas veselības drošības vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem.
 
Ārkārtējās situācijas laikā no potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loka izslēgs "ofšorus"
Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam trešdien, 6.maijā, atbalstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu liegt "ofšoriem" jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem pieeju finansiālai palīdzībai, ko no nodrošina valsts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes novēršanai.
Darba grupa atbalstīja VL-TB/LNNK priekšlikumu, ka no iespējamo valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas, vai personu apvienības, kas ir Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kurās vairāk nekā 25% kapitāldaļu īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiska persona vai personu apvienība. Šāda tā saucamā "ofšora" definīcija izmantota arī Publisko iepirkumu likumā.
Par "ārzonām" uzskatāmas valstis Publisko iepirkumu likumā minētās definīcijas tvērumā.
Iepriekš VL-TB/LNNK skaidroja, ka aptuveni 17% Latvijas kopējā iekšzemes kopprodukta veido publiskais iepirkums. Ņemot vērā, ka tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi un arī par ārkārtējās situācijas laika investīcijām no valsts puses caur nodokļu atvieglojumiem un citiem finanšu instrumentiem "atbildīga" būs visa sabiedrība, VL-TB/LNNK ieskatā valsts uzdevums ir nodrošināt šo līdzekļu caurspīdīgu un godīgu izlietojumu.

 

Citi raksti
8.
maijs
2020

Par ārkārtas situāciju Latvijā

<


4.
maijs
2020

Apsveikumi

Lasīt vairāk...


9.
aprīlis
2020

Apsveikumi

Lasīt vairāk...


1.
aprīlis
2020

Par atlaižu atcelšanu Rīgā

Latvijas Politiski represēto apvienības sarakste ar Rīgas satiksmi

Lasīt vairāk...


18.
marts
2020

Kopsapulce

Kopsapulce un piemiņas pasākums atcelti

Lasīt vairāk...


13.
marts
2020

LPRA informācija

Atceltie pasākumi 15. un 25. martā

Lasīt vairāk...


19.
febr.
2020

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


15.
febr.
2020

Konference

LPRA 31. konference

Lasīt vairāk...


29.
janv.
2020

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


24.
dec.
2019

Apsveikumi Ziemassvētkos

Lasīt vairāk...


11.
dec.
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


18.
nov.
2019

Apsveikumi Valsts svētkos

Lasīt vairāk...


13.
nov.
2019

Valsts svētku pasākums

Valsts svētku pasākums un kopsapulce

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2019

Lāčplēša diena

Piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2019

Lāčplēša diena

Lāčplēša dienas pasākumi Rīgā

Lasīt vairāk...


19.
okt.
2019

Latvijas Politiski represēto apvienība

Latvijas Politiski represēto apvienībai 30

Lasīt vairāk...


16.
okt.
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


24.
aug.
2019

Koncerts Likteņdārzā

Likteņdārzā notiks vērienīgs svētku koncerts “Saule. Pērkons. Daugava”

Lasīt vairāk...


3.
aug.
2019

Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē

Lasīt vairāk...


23.
jūnijs
2019

Apsveikumi

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2019

1941. gada 14. jūnija deportāciju atcere

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2019

1941. gada 14. jūnija deportāciju atceres pasākumi Rīgā

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2019

Vēstule

Eiropas parlamenta deputātes Ineses Vaideres vēstule

Lasīt vairāk...


13.
jūnijs
2019

Brauciens no Rīgas uz Daugavpili

Lasīt vairāk...


12.
jūnijs
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


15.
maijs
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


17.
aprīlis
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


20.
marts
2019

1949. gada 25. marta deportāciju atceres pasākums un kopsapulce.

Lasīt vairāk...


20.
febr.
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


23.
janv.
2019

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


21.
dec.
2018

Apsveikumi

Lasīt vairāk...


19.
dec.
2018

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


19.
dec.
2018

Apsveikumi

Lasīt vairāk...


15.
nov.
2018

Apsveikums

Rīgas domes Labklājības departamenta apsveikums

Lasīt vairāk...


14.
nov.
2018

Valsts svētku pasākums

Valsts svētku pasākums un kopsapulce

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2018

Lāčplēša diena

Piemiņas brīdis Sudrabkalniņā

Lasīt vairāk...


17.
okt.
2018

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


21.
jūnijs
2018

Apsveikums

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2018

1941. gada 14. jūnija deportāciju atcere

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


13.
jūnijs
2018

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


16.
maijs
2018

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


18.
aprīlis
2018

Kopsapulce, valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas

Lasīt vairāk...


21.
marts
2018

1949. gada 25. marta deportāciju atceres pasākums un kopsapulce

Lasīt vairāk...


2.
marts
2018

Filma “Astoņas zvaigznes”

Dokumentālās filmas “Astoņas zvaigznes” demonstrācija, veltīta Latvijas simtgadei

Lasīt vairāk...


14.
febr.
2018

Biedrības 25. gadadiena

Kurzemes rajona Politiski represēto klubam 25 gadi

Lasīt vairāk...


24.
janv.
2018

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


19.
aprīlis
2013

Atmiņu grāmata

Grāmatas "Skaudrā bērnības saule" atvēršanas svētki (2013.g.)

Lasīt vairāk...


9.
aprīlis
2013

Kompensāciju jautājums par PSRS nodarījumiem Latvijā

Политика Латвии в вопросе о компенсации ущерба за советскую оккупацию

Lasīt vairāk...


3.
febr.
2013

Jubileja (2013.g.)

Kurzemes rajona Politiski represēto klubam 20.

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē:
Šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne nevāc apmeklētāju datus. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk