Jāņa Tītmaņa atmiņas


Jāņa Tītmaņa atmiņas
Stāsti

Attēlu galerija
Pārējie attēli...

 

 

 


Jānis Tītmanis
dzimis 1929.gadā ''Vecvēveros''

 

Sāku atcerēties no četru, piecu gadu vecuma. Bērnība man bija brīnišķīga, tēvs, māte mani ļoti mīlēja un lutināja, daudz stāstīja par sevi, par ģimeni. No agras bērnības mani mācīja darbam. Mazs zēns būdams iemācījos visus lauku darbus – pļaut, art, jāt ar zirgu.

 

Gatavoja jauno saimnieku?

Jā, ļoti cerēja, bet man toreiz nepatikās lauku darbi, domāju, ka izaugšu liels, būšu

pilsētā, bet tēvs tikai aizvien – nāc palīgā, nāc.

 

Vai atceraties arī darba rīkus?

Taisīja pēc mana auguma grābeķīti un izkaptīti, lai man būtu ērti, lai mani ieinteresētu. Mazam, piecgadīgam zēnam jau ritentiņu nopirka. Kad man bija 10.gadi, krusttēvs uzdāvināja pirmo pulksteni, tēvs nopirka straujo bultu, Erempreiss velosipēdu. Man vēl ir bildītes, kur es tā lepni stāvu roku nolicis, lai redz pulksteni un blakus velosipēds.

 

Jūs jau biji lepns, jo Jums jau vienīgajam bija?

Protams. Toreiz bija skauti un mazpulki. Parasti visi iestājās mazpulkos. Interesanti, braucām ekskursijās, nometnes taisījām, interesantas nodarbības – mācīja iekopt lauciņus, kā mēslot, kā stādīt un sēt. Tēvs bija agronoms, tajos laikos viņš bija ļoti vispusīgs, viņam bija viss nepieciešamais saimniekošanai. Neesot lielai saimniecībai (44.ha zemes), uzturēja 22 slaucamas govis, 4 zirgus, 20 cūkas un vēl aitas un arī vistas. Viņam bija paraugsaimniecība, viena no labākajām Latvijā. 1936.gada 12.septembrī, tika piešķirta Triju zvaigžņu ordeņa , zelta goda zīme kā labākajam piensaimniekam. Bija iekopta saimniecība, kur visas bija ''latvijas'' brūnās gotiņas, dažas rekordnieces deva pat 50 litrus piena dienā. 1936.gada pļaujas svētkos, tas bija Koknesē vai Jelgavā, K.Ulmanis personīgi pasniedza šo apbalvojumu. Saimniecībā strādāja vairāki – pārraudze nāca pienu pārbaudīt, skatījās arī tauku %. Dārznieks iekopa augļu dārzu, kurā auga un ražu deva kādas 200 ābeles un plūmes, ogulāji. Atceros, ka bija tāda kartupeļu šķirne ''Binķē'', kuru pat uz Franciju sūtīja, visus caur šablonu bija jāizlaiž, lai nebūtu par lielu vai par mazu.

Bērnība man spilgtā atmiņā, ka tā notiktu šodien.

 

Kas Jums govis slauca?

Mamma slauca un bija palīgstrādniece, pārsvarā poļu palīgstrādnieki. – divi puiši un viena dienestmeita. Vasarā nāca arī cilvēki uz mēslu vešanas, pļaušanas un kulšanas  talkām.

 

Ar ko Jūs pļāvāt labību?

Ar zirgu pļaujmašīnu – divzirgu labības pļāvējs. Bija arī zāles pļāvējs un grābeklis, visa tehnika bija. Saimniecība auga un tēvs jau gribēja pirkt traktoru, jo visa naudiņa tika ieguldīta saimniekošanā.

 

Kāds bija mēslojums?

Bija kūtsmēsli un arī superfosfāts, kālija mēslojums un ''čilī'', ļoti dārgs ... 3.lati maiss maksāja.

 

Kur sūtījāt produkciju no dārza?

Vedām uz Rīgu – ar zirga pajūgu uz tirgu. Kaimiņos bija vīna brūzis – tur aizgāja sliktākie augļi un salasītās ogas.

Kur pienu nodevāt?

Katru rītu uz pienotavu, piens bija ļoti labs. Pārsvarā nodevām par naudu, bet deva arī produktos – vājpienu, ko cūkas barot, paniņas.

 

Kāds lielākais Jums uzticētais darbs bija?

Darīju visu, kad paaugos tad vedu arī pienu.

 

Kā patika ravēšana?

Nepatika, ganos iet nepatika. Ganīt jau bija viegli, viss aplokos, tikai jāskatās, lai govis ēstu. Tēvs jau bija visu zemi iztīrījis, visa aramzeme, tikai kāds pushektārs meža bija atstāts – skaista birzīte.

 

Pirmā klase, kurā skolā sākāt iet?

Līgatnes pamatskolā 1936.gadā. Bija jāiet kādi trīs kilometri cauri mežam. Ziemā, kad bija aizputināts, tēvs ar kamanām paveda kādu gabaliņu. Sekmes labas, patika valodas, dabas zinības, ģeogrāfija. Ar matemātiku tā grūtāk. Pats maz mācījos, ziemā ar slēpēm, bet vasarā ar divriteni jābraukā.

 

Bija jau arī sacensības?

Bija, bija, daudzi bērni atteicās no fizkultūras stundām , man tieši patikās.. Man fizkultūra pirmajā vietā. Labi padevās akrobātiskie vingrojumi.

 

Vai atceraties skolotājus?

Jā, klases audzinātāja Zviedre, skolotāja Viņķele, skolas direktors Priedītis. Pabeidzu pamatskolas septiņas klases, vidusskolā sāku iet Siguldā, 1943.gadā. vācu laikā. Bija sācies karš. Siguldas vidusskolas telpas bija aizņemtas ar vāciešiem, ierīkots hospitālis. Mēs mācījāmies citās telpās pie stacijas. Laucinieki dzīvoja pansijā, pašiem bija jāsameklē dzīves vieta. Skolā bija ļoti labi skolotāji, kas man iemācīja matemātiku. Skolotāja Anna Ivāna, - latviešu valodas, skolotājs Kaņeps – matemātikas. Tie bija skolotāji ar lielo burtu. Latviešu valodas skolotāja man iemācīja izanalizēt visus rakstnieku darbus, gramatiku, ka man atmiņā vēl šodien ir visi teikumi, palīgteikumi un paplašinātie teikumi. Visa gramatika bija jāiemācās no galvas, tā man padevās un arī patika.  Bija pēc tam vieglāk Krievijā, kad mūs 1949.gadā izveda. Es mācījos 12. klasē, Rīgas 1.viduskolā. Pirms tam saslimu, vajadzēja iet pie ārstiem un tēvs iekārtoja mani Rīgā. Mani izveda no Rīgas, atceros kā šodien. Tā ir vesela vēsture ar to izvešanu, atceros kā šodien.

     ....

Mums bija zināms, ka būs izvešana. Tēvs zināja, māte zināja, ka būs māja jāatstāj. Atnāca milicis un pateica: ja variet, mājās neesiet.

Par cik ar māsu mēs bijām Rīgā, pie tēva brāļa dzīvojām, neviens par to nezināja. Tēvs atbrauca tonakt pie mums uz Rīgu, lai paglābtos no izvešanas, un māte aizbrauca, turpat uz papīrfabriku pie pazīstamiem, pārgulēt to nakti. Mājās palika vecāmāte – 86 gadus veca, viena, galīgi uz miršanu, viņa jau bija ļoti slima.  Kad čekisti iebrauca mājās, neviena nav ... tikai vecāmāte, viņi paņēma vecomāti, iegāza ragavās un aizveda uz vagonu. Slimu cilvēku – vienu pašu. Viņa bija visu dzelzceļu izturējusi, bet tad, kad tika izsēdināta ārā baržā, lai pārvietotu ... tur viņa nomirusi. Iemesta Obas upē, izmesta pār bortu.

   ...

Mūs neizveda. Māte dažas dienas padzīvoja, tad atbrauca uz Rīgu pie brāļa, kādas pāris nedēļas padzīvoja, pēc tam aizbrauca pie radiem uz Vidrižiem. Tur viņa apmetās uz dzīvi un sāka strādāt fermā. Izpelnījās prēmijas, un pat uz Maskavu viņu gribēja sūtīt. Māte sūtīja mums paciņas un sagaidīja mūs mājās 1956.gadā.

 

 Kā Jūs izsūtīja?

Mani izsūtīja tā.... .

   ....

Kad mēs iebraucām Ivanovkā, pie mums atnāca komandants un lika parakstīties, ka mēs izsūtīti uz mūžu, bez tiesībām atgriezties Dzimtenē. Bija jāparakstās, tas moments man visu mūžu atmiņā. Vēl braucot turp bija cerība, ka ne uz mūžu, ka tiksim agri vai vēlu mājās. Tādi jauni bijām ar humoru to uztvērām – tā jau kļūda. Tas moments, ka lika parakstīties, ka uz mūžu – sirdī atstāja drausmīgi nomācošu iespaidu ... Dzimteni vairs neredzēsim.

    ....   

(turpinājums sekos)        

Dzīves stāsti

Dzīvesstāstu atmiņu krājums ''Atmiņu vijums''
Katrs stāsts ir tikai maza daļiņa no cilvēka dzīves.
Lasīt vairāk...


Aldas Roķes atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Mazsalacā
Lasīt vairāk...


Veras Krieviņas atmiņas
Dzimusi 1956.gadā Noriļskā
Lasīt vairāk...


Andra Jordāna atmiņas
Dzimis 1930.gadā Tukumā
Lasīt vairāk...


Ingrīdas Muskares atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bolderājā
Lasīt vairāk...


Aleksandras Lūres atmiņas
Dzimusi 1910.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Zaigas Grīnbergas atmiņs
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Valijas Kalnietes atmiņas
Dzimusi 1943.gadā Susējas pagastā
Lasīt vairāk...


Metas Kronbergas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bīriņu pag.
Lasīt vairāk...


Dzintras Isakas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā
Lasīt vairāk...


Marijas Moisejas atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Daugavpilī
Lasīt vairāk...


Staņislava Lavrinoviča atmiņas
Dzimis 1927.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Ilmāra Veliņa atmiņas
Dzimis 1931.gadā Liepupē
Lasīt vairāk...


Vijas Ķerpes atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Irinas Holmas atmiņas
Dzimusi 1924.gadā
Lasīt vairāk...


Pētera Bērziņa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Lubānas pagastā
Lasīt vairāk...


Maijas Circenes atmiņas
Dzimusi 1942.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Vijas Teteres atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Rasmas Braueres atmiņas
Dzimusi 1924.gadā Ilzenes pagastā
Lasīt vairāk...


Māras Dreimanes atmiņas
Dzimusi 1937.gadā Mazsalacas pag.
Lasīt vairāk...


Andra Kristapsona atmiņas
Dzimis 1935.gadā
Lasīt vairāk...


Artūra Purava atmiņas
Dzimis 1919.gadā
Lasīt vairāk...


Smuidras Liepiņas atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Ādažu pagastā
Lasīt vairāk...


Gunāra Ivāna atmiņas
Dzimis 1922.gadā
Lasīt vairāk...


Ritas Tones atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Laimoņa Upmaļa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Ērģemes pagastā
Lasīt vairāk...


Roberta Jurcika atmiņas
Dzimis 1930.gadā Bauskas rajonā
Lasīt vairāk...


Jāņa Tītmaņa atmiņas
Dzimis 1929.gadā "Vecvēveros"
<


Rasmas Krastiņas atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Ropažu pagastā
Lasīt vairāk...


Zuzannas Rjabcevas atmiņas
Dzimusi 1944.gadā
Lasīt vairāk...


Brigitas Laimiņas atmiņas
Dzimusi 1947.gadā Krasnojarskas novadā
Lasīt vairāk...


Loretas Kalniņas atmiņas
Dzimusi 1954.gadā Jakutijā
Lasīt vairāk...


Mārītes Bogdanovas atmiņas
Dzimusu 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jura Jankovska atmiņas
Dzimis 1939.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jāņa Plātes atmiņas
Dzimis 1947.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Jātnieces atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Liepājas raj. Lažas pag.
Lasīt vairāk...


Česlava Kučinska atmiņas
Dzimis 1928.gadā Ludzas apriņķī
Lasīt vairāk...


Intas Bulēnas atmiņas
Dzimusi 1951.gadā Krasnojarskas novadā
Viņa dzīvesstāstu atmiņu krājumam "Atmiņu vijums" nodod savas mātes, Lūcijas Bulēnas, dzimušas 1923.gada 24.janvārī, Rīgā, rakstītās atmiņas un dokumentus.

Lasīt vairāk...


Gaidas Kampes atmiņas
Dzimusi 1938.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dainas Ģērķes atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Rantiņa stāsts
Dzimis 1924.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Elitas Lindenbergas atmiņas
Dzimusi 1948.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Rudzītes atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Alūksnes rajonā
Lasīt vairāk...


Romāna Rudzīša atmiņas
Dzimis 1931.gadā Maskavā
Lasīt vairāk...


Georgija Raitupa atmiņas
Dzimis 1928.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Hildas Krogzemes atmiņas
Dzimusi 1932.gadā Ternejas pagastā
Lasīt vairāk...


Maigas Ivanočko atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Ķeipenes pagastā
Lasīt vairāk...


Dzintara Kaulakāna atmiņas
Dzimis 1944.gadā Liepupes pagastā
Lasīt vairāk...


Ināras Zeidmanes atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Limbažos
Lasīt vairāk...


Leonīda Bergmaņa atmiņas
Dzimis 1930.gadā Lielauces pagastā
Lasīt vairāk...


Liānas Mauriņas atmiņas
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Lijas Čerņikovas stāsts
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Eglīša atmiņas
Dzimis 1923.gadā Valmieras apriņķī
Lasīt vairāk...


Intas Bulēnas atmiņas
Dzimusi 1951. gadā
Krasnojarskas apgabalā

Lasīt vairāk...


Aleksandra Grīnberga atmiņas
Dzimis 1953. gadā
Magadānas apgabalā

Lasīt vairāk...


Astrīdas Holmas atmiņas
Dzimusi 1954. gadā
Krasnojarskas apgabala Tasejevo

Lasīt vairāk...


Gaidas Plaunovas atmiņas
Dzimusi 1949. gadā
Petropavlovskas apg., Kazahstanā

Lasīt vairāk...


Jāņa Alsberga atmiņas
dzimis 1955. gadā
Omskas apgabala, Maskaļenku rajonā

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē:
Šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne nevāc apmeklētāju datus. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk