Staņislava Lavrinoviča atmiņas


Staņislava Lavrinoviča atmiņas
Stāsti

 

 

 

Staņislavs Lavrinovičs
dzimis 1927.gadā
Rīgā, Baltā ielā

Man bija 16 gadi... trūka trīs mēneši līdz pilniem septiņpadsmit. 1944. gada augustā mani iesauca.

Tad Jūs iesauca krievu armijā?
Nē vācu ... vācu, esmu laimīgs, ka netiku krievu, tad sen būtu ''ķelli'' nolicis. Vācieši varbūt drusku humānāk apgājās, kaut gan kas tā par humanitāti, ja iesauc kara beigās, tik jaunus.

Mūsu karaspēka daļa bija pie Katlakalna izvietota, pēc tam, tepat netālu no Rīgas. Kad krievu fronte tuvojās, mūsu karaspēka daļa pārcēlās uz Kurzemi – līdz pēdējai kara dienai. Interesanti, ja apskatās kartē, kur ir Berlīne un kur Kurzeme. Kurzemē vēl cīnās un karo, bet Berlīnē – tur viss, beigas, padodas. Sešas lielkaujas notika Kurzemē un tikai pēc katras kaujas viņi mazdrusciņ pavirzījās uz priekšu.

Jūs spēcīgi aizstāvējāties?
Var redzēt, ko nozīmē Latviešu leģions un kopā ar vāciešiem. Nu krievi ir vareni karotāji. Bieži vien viņi bija vareni karotāji, ka viņiem ''poļitruks'' gāja no muguras.Ja neiesi uz priekšu, tad tevi nošaus. Vāciešiem, liekas, tā nebija.

Jūs jau bija neliels skaits?
Kā neliels skaits, diezgan daudz. Cik mūsu bija? Es, Helmuts Bērzs, Jāzeps Vārna, Pēteris Kalvišs, Jānis Zaķītis. Vai tikai pieci mēs bijām? Divi neatgriezās, divi krita kaujā – Jāzeps Vārna un Pēteris Kalvišs. Ar Helmutu mēs bijām kluba biedri, bet jau kādu trešo vai ceturto gadu, viņa vairs nav.

Kāds Jums bija apbruņojums?
Es beidzu kā artilērists, zenītartilērijā biju. Pašā sākumā biju prožektoru vienībā, pretgaisa aizsardzībā, 8,8 cm lielgabala apkalpes loceklis. Viens virza stobru apkārt, otrs uz augšu un leju, trešais lādē iekšā lādiņu un komandieris, kas norauj auklu un lādiņš iet gaisā. Kad šauj ar zenītlielgabalu, tad sprādziena rezultātā, mākonītis rodas gaisā ... gaiss vienos mākonīšos. Jau lidoja krievu aviācija. Lidmašīnas lidoja uz Baltijas jūru, jo vācieši centās aizbēgt. Varbūt ne tikai vācieši, varbūt mūsu pašu kādi, es jau nezinu, kas tie bija, vārdu sakot, neļāva viņiem uz Zviedriju aizbēgt. Transportlidmašīnas cēlās augšā, bet krievu lidmašīnas viņas virs jūras trieca zemē, tām bija jāatgriežas, tās netika prom.

Jūsu komandieris bija latvietis?
Nē, vācieši visi, visi bija vācieši. Mēs tikai latviešu puikas bijām atsevišķi.

Bija arī citas tautības?
Nē, visi bija latvieši. Kā es jau teicu, visi no tās – Baltās ielas, no 7.Spilves pamatskolas. Beidzu skolu 1942.gadā. Tie puisīši, kas tur bija, pēc diviem gadiem tika iesaukti armijā. Lieli bērni.

Bailes arī bija?
Nē, absolūti, nē. Gluži otrādi – bravurības vairāk. Lūk, mēs piedalāmies Dzimtenes aizstāvēšanā pret krieviem, pat naids bija. Man tas bija iepotēts pašā sākumā, tikko krievi pārkāpa robežu, kad ienāca iekšā. Tas jau man uzreiz.

Audzināšana skolā, mājās?
Man jau garš tas mūžs ir izdevies, ir jau cilvēkiem arī garāks. Oktobrī 84 būs – garš un pretrunu pilns. Esmu visu ko piedzīvojis. Esmu piedzīvojis tādu lietu kā ticības mācība, esmu Romas katolis. Ticēju, Dievam, lai gan biju blēņdaris arī.

Mūsu ticības mācības skolotājs, Stoks, spēlē uz pianīno un mēs visi dziedam Ave Marija ...,es nopircis esmu kopru. Tie ir žāvēti kokosriekstu kodoliņi Es nedziedu, bet graužu kopru, man piebaksta ar elkoni, es ieberu viņam saujā – otrs, kas jau nedzied. Skolotājs, Stoks, min pedāļus, spēlē taustiņus, viss iet tā kā vajag, bet koris arvien šķidrāks. No otras puses piebaksta – arī ieberu. Pēkšņi viņš to pamana, ka koris šķidrs iznāk ... pieceļas ... un tā ... Kurš! Un visi, kam es devu, parādīja uz mani.
Vai, Dievs, ir pasaulē? Visi nodeva, visi mani nodeva. Stoks paņēma, paldies, Dievam, katiķisms ir mīksta grāmata, nebija cietie vāki ... dabūju pa pauri, uzreiz ieraudzīju mēnesi un zvaigznes. Pamatīgi iezvēla man. Vecāki gāja sūdzēties par to.

Ar to, Stoku, man ir vēl viens stāsts.Ir 1940.gads, krievi ienāca iekšā. Ticības mācības stundas vairs nav. Mūsu Stoks ienāk matemātikas stundā un saka: tagad matemātiku pasniegšu es un pasaka: bērni, Dieva, nav, tās ir blēņas. Kad blēņas, tad blēņas, ko tur. Viņš māca mums matemātiku.1941.gada jūlijā ienāca vācieši. Septembrī atkal skolā ejam. Stoks ir atkal mūsu ticības mācības skolotājs. Ziniet bērni, tomēr ir kaut kāds spēks. Ir, ir ... nu labi. Te ir tā pretrunu pilnā dzīve. No tā brīža es kļuvu par ateistu.

Es satiku viņu arī pēc tam, kad atgriezos no izsūtījuma, redzēju viņu.   

Ticība jau veidojās cilvēkā iekšā?
Jā, tā ir psiholoģija cilvēka. Tā ir dīvaina lieta - ticēt, es tiešām ticēju. Tā atver cilvēku kaut kam labam, kaut kam cēlam. Tas viss bija ļoti skaisti, to es zinu, bet zinu arī, ka tās ir blēņas.

...

Pēc kādas pusstundas vācu priekšniecība nostādīja visus ierindā un teica: Lielvācija ir kapitulējusi, karš ir beidzies. Visiem mutes vaļā. Mēs nebijām ne par ko informēti, neko nezinājām. Mums nebija ne radio, ne avīžu – nekā tāda nebija. 9.maijā mums to visu nolasa – plkst. divos nolasa. Pacēlās jautājums: ko lai mēs tagad darām? Jums ir vienkārši – brauciet mājās latvieši, bet viņi gūstekņi būšot.

Kādi naivi tie vācieši bija.

Kas ar Jums notika?

...

(turpinājums sekos).

Dzīves stāsti

Dzīvesstāstu atmiņu krājums ''Atmiņu vijums''
Katrs stāsts ir tikai maza daļiņa no cilvēka dzīves.
Lasīt vairāk...


Aldas Roķes atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Mazsalacā
Lasīt vairāk...


Veras Krieviņas atmiņas
Dzimusi 1956.gadā Noriļskā
Lasīt vairāk...


Andra Jordāna atmiņas
Dzimis 1930.gadā Tukumā
Lasīt vairāk...


Ingrīdas Muskares atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bolderājā
Lasīt vairāk...


Aleksandras Lūres atmiņas
Dzimusi 1910.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Zaigas Grīnbergas atmiņs
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Valijas Kalnietes atmiņas
Dzimusi 1943.gadā Susējas pagastā
Lasīt vairāk...


Metas Kronbergas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Bīriņu pag.
Lasīt vairāk...


Dzintras Isakas atmiņas
Dzimusi 1941.gadā
Lasīt vairāk...


Marijas Moisejas atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Daugavpilī
Lasīt vairāk...


Staņislava Lavrinoviča atmiņas
Dzimis 1927.gadā Rīgā
<


Ilmāra Veliņa atmiņas
Dzimis 1931.gadā Liepupē
Lasīt vairāk...


Vijas Ķerpes atmiņas
Dzimusi 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Irinas Holmas atmiņas
Dzimusi 1924.gadā
Lasīt vairāk...


Pētera Bērziņa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Lubānas pagastā
Lasīt vairāk...


Maijas Circenes atmiņas
Dzimusi 1942.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Vijas Teteres atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Rasmas Braueres atmiņas
Dzimusi 1924.gadā Ilzenes pagastā
Lasīt vairāk...


Māras Dreimanes atmiņas
Dzimusi 1937.gadā Mazsalacas pag.
Lasīt vairāk...


Andra Kristapsona atmiņas
Dzimis 1935.gadā
Lasīt vairāk...


Artūra Purava atmiņas
Dzimis 1919.gadā
Lasīt vairāk...


Smuidras Liepiņas atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Ādažu pagastā
Lasīt vairāk...


Gunāra Ivāna atmiņas
Dzimis 1922.gadā
Lasīt vairāk...


Ritas Tones atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Laimoņa Upmaļa atmiņas
Dzimis 1927.gadā Ērģemes pagastā
Lasīt vairāk...


Roberta Jurcika atmiņas
Dzimis 1930.gadā Bauskas rajonā
Lasīt vairāk...


Jāņa Tītmaņa atmiņas
Dzimis 1929.gadā "Vecvēveros"
Lasīt vairāk...


Rasmas Krastiņas atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Ropažu pagastā
Lasīt vairāk...


Zuzannas Rjabcevas atmiņas
Dzimusi 1944.gadā
Lasīt vairāk...


Brigitas Laimiņas atmiņas
Dzimusi 1947.gadā Krasnojarskas novadā
Lasīt vairāk...


Loretas Kalniņas atmiņas
Dzimusi 1954.gadā Jakutijā
Lasīt vairāk...


Mārītes Bogdanovas atmiņas
Dzimusu 1941.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jura Jankovska atmiņas
Dzimis 1939.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Jāņa Plātes atmiņas
Dzimis 1947.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Jātnieces atmiņas
Dzimusi 1939.gadā Liepājas raj. Lažas pag.
Lasīt vairāk...


Česlava Kučinska atmiņas
Dzimis 1928.gadā Ludzas apriņķī
Lasīt vairāk...


Intas Bulēnas atmiņas
Dzimusi 1951.gadā Krasnojarskas novadā
Lasīt vairāk...


Gaidas Kampes atmiņas
Dzimusi 1938.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dainas Ģērķes atmiņas
Dzimusi 1929.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Rantiņa stāsts
Dzimis 1924.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Elitas Lindenbergas atmiņas
Dzimusi 1948.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Dzintras Rudzītes atmiņas
Dzimusi 1936.gadā Alūksnes rajonā
Lasīt vairāk...


Romāna Rudzīša atmiņas
Dzimis 1931.gadā Maskavā
Lasīt vairāk...


Georgija Raitupa atmiņas
Dzimis 1928.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Hildas Krogzemes atmiņas
Dzimusi 1932.gadā Ternejas pagastā
Lasīt vairāk...


Maigas Ivanočko atmiņas
Dzimusi 1933.gadā Ķeipenes pagastā
Lasīt vairāk...


Dzintara Kaulakāna atmiņas
Dzimis 1944.gadā Liepupes pagastā
Lasīt vairāk...


Ināras Zeidmanes atmiņas
Dzimusi 1930.gadā Limbažos
Lasīt vairāk...


Leonīda Bergmaņa atmiņas
Dzimis 1930.gadā Lielauces pagastā
Lasīt vairāk...


Liānas Mauriņas atmiņas
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Lijas Čerņikovas stāsts
Dzimusi 1934.gadā Rīgā
Lasīt vairāk...


Voldemāra Eglīša atmiņas
Dzimis 1923.gadā Valmieras apriņķī
Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē: