14.
febr.
2015

LPRA konference


LATVIJAS POLITISKI REPRESĒTO APVIENĪBAS 26. KONFERENCE 
2015.GADA 14. FEBRUĀRĪ
RĪGĀ, RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMĀ

Darba kārtība:

1) Konferences atklāšana
2) Koncerts
3) Konferences darba institūciju izveidošana
4) Konferences darba kārtības pieņemšana
5) Mandātu komisijas ziņojums
6) LPRA pr-ja ziņojums
7) Viesu uzrunas
8) Revīzijas komisijas ziņojums
9) Debates
Pārtraukums
10) Debates
11) LPRA Konferences lēmuma apstiprināšana
12) LPRA pr-ja  vēlēšanas
13) LPRA Koordinācijas padomes sastāva apstiprināšana
14) LPRA Revīzijas komisijas vēlēšanas
15) LPRA 26. konferences Rezolūcijas pieņemšana
16) LPRA 26. konferences Aicinājuma pieņemšana
17) Konferences slēgšana, karoga iznešana

 

LPRA valdes locekļa T.Pētersona uzruna
nolasīja E.Tardenaks

Cienītas dāmas! Godātie kungi!

Latvijas politiski represētie ir latviešu tautas nacionālākā daļa, kura cietusi par savas dzimtenes un tēvzemes Latvijas mīlestību un cīnījusies par tās brīvību un neatkarību.

Mūsu vidū vēl ir tie, kuri auguši un dzīvojuši pirmskara Latvijā, un var salīdzināt šodien notiekošo Latvijā ar to tālo dienu valsti un tās nacionālo gaisotni. Politiski represētajiem ir jābūt kā bākai - ceļa rādītājiem jaunajai paaudzei. Tādēļ esam neatlaidīgi pieprasījuši mācīt mūsu valsts vēsturi sākot no 1918. gada, stāstīt par Latvijas lielisko izaugsmi 30-to gadu beigās, par vadošām vietām Eiropā iedzīvotāju labklājībā, studentu un izdoto grāmatu skaitā, eksporta un citos rādītājos. Decembrī nosūtījām atklātu vēstuli par jaunatnes patriotisko audzināšanu valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un ministru prezidentei. Adresāti uz to atbildēja un solīja atbalstu patriotiskajai audzināšanai.

Taču neviens Latvijas laikraksts vēstuli nepublicēja. Šāda laikrakstu attieksme atkārtoti parādīja, ka joprojām mūsu vidū ir personas, kuras nevēlas, lai jaunatnei mācītu vēsturi, lai atbalstītu patriotisko audzināšanu nacionālās organizācijās: skautos, gaidās, mazpulkos, lai valstī radītu nacionālu gaisotni. Atklāto vēstuli publicēja vienīgi latviešu trimdas laikraksts Kanādā "Latvija Amerikā". Diemžēl mūsu sabiedrībā joprojām ir cilvēki, kuru galvās saglabājušās padomju ideoloģijas paliekas. Atskan pat aicinājumi neatbalstīt nacionāli domājošos, jo esot jāsadarbojas ar kreisajiem spēkiem. Taču latviešu tauta jau 50 gadus piedzīvojusi kreiso spēku noziegumus pret cilvēci. Šie aicinājumi jāvērtē kā nodevība pret Latvijas valsti un latviešu tautu.

Nesen piedzīvojām aicinājumu mainīt valsts himnu "Dievs, svētī Latviju" ar kādu citu dziesmu, tagad kāda Olsena ir pret Latvijas karogiem sēru noformējumā tautas sēru dienās 25. martā un 14. jūnijā. Pagātni esot jāaizmirst, to nedrīkst atcerēties. 25. martā ir vārda diena Mārām, un sēru lentes tām traucējot. Kad sporta arēnās atskaņo "Dievs, svētī Latviju", dzied skatītāju tūkstoši, bet mūsu sportistu rindās daudzi klusē, nedzied pat komandu treneri, kam būtu jārāda priekšzīme.

Tikko minētie piemēri liecina par rupjām kļūdām jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. Mūsu sabiedrībā ir nepieciešama tā nacionālā gaisotne, kas bija pirmskara Latvijā. Ir jāmaina attieksme pret valsti. Nedrīkst vainot Latvijas valsti, ka tā neko nav devusi. Valsts deva latviešu tautai brīvību, valsts varu, latviešu valodu, iespēju pasaules brīvo valstu saimē pārstāvēt savu zemi Latviju tieši, bez Maskavas starpniecības.

Ja atjaunotās Latvijas valsts skolās būtu mācīta Latvijas vēsture un patriotiski audzināta jaunatne, daudzi šodien neatrastos svešās zemēs un viņu bērni runātu latviski, nevis svešā valodā. Ir jāmaina attieksme un jārada cita gaisotne. Jāizbeidz izsniegt uzturēšanās atļaujas citu valstu pilsoņiem, kas palielina jau tā lielo cittautiešu skaitu mūsu zemē. Nedrīkstam aplaudēt negodīgām idejām, kas vērstas pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Mīlēsim mūsu tēvu zemi, mūsu dzimteni dārgo Latviju!

Atvainojiet, ka veselības problēmu dēļ nevarēju ierasties! Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Ar cieņu,

Jūsu Tālivaldis Pētersons.

 

Latvijas Politiski represēto apvienības  26.konferences Rezolūcija.

Šogad mēs atzīmēsim 70-to gadskārtu kopš 2.pasaules kara beigām, kad Latvijas valsts uz 50 gadiem zaudēja neatkarību un vienlaikus atzīmēsim latviešu tautas pretošanās kustības aizsākumu okupācijas režīmiem, kā Latvijā, tā ārzemēs. Pretošanās kustība bija ne tikai aktīva, bet arī pasīva, kas nepieņēma okupācijas faktu un balstījās uz vīziju par brīvu Latviju. Vēlme pēc brīvas Latvijas neapdzisa, atceroties leģionārus, viņu cīņas sparu, lai nepieļautu ‘’Baigā gada’’ atkārtošanos. Pretošanās abiem režīmiem masveidā aizsākās 1944.gada beigās, kad latviešu leģionu grupa, tā saucamie ‘’kurelieši’’ Kurzemes mežos, cīnījās par brīvu Latviju un ilgus gadus pēc kara beigām noritēja ‘’mežabrāļu’’ cīņas pret padomju režīmu. Mēs esam pārliecināti, ka bez tautas pretošanās kustības, kuras nozīme tautas apziņā ir nenovērtējama, nebūtu iespējama Latvijas neatkarības atjaunošana.

Pagājušais gads pasaulē skaudri iezīmējās ar Krievijas režīma agresiju Ukrainā un džihādistu (islāma valsts, kas ir tikai neliela musulmaņu daļa) agresiju austrumu valstīs, kuru rezultātā gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Putinisms un džihādisms, kas ir vienlīdz bīstami, tagad kļuvuši par reālu apdraudējumu pasaulei. Kā pareizi atzīmēja Vācijas kanclere A. Merkeles kundze, Eiropa nekad nepieņems, ka starpvalstu attiecībās tiek izmantotas šķietamās stiprāko tiesības. Arī šodien ceram, ka krievu tauta un, īpaši, tās inteliģence, atsaucot atmiņā Staļina režīma noziedzīgo rīcību, iznīcinot un pakļaujot režīmam nepakļāvīgos cilvēkus, nešķirojot ne pēc tautības, ne ādas krāsas, ieraudzīs Krievijas, prezidenta Putina režīma patieso rīcību Ukrainā un to nosodīs. Uzskatām, ka nevar izslēgt līdzīgu notikumu risku iespējas arī Latvijā, tādēļ aicinām prezidentu, valdību, ikvienu Latvijas iedzīvotāju, veikt visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai to novērstu, līdz ar to nepieļautu 1941–1949 un vēlāko gadu notikumu atkārtošanos.

Latvijas iekšpolitikā pagājušais gads ir iezīmējies pozitīvi ar tādas valdības izveidi, kas apņēmusies stiprināt mūsu saites ar Eiropas Savienības un, īpaši, ar Baltijas valstīm. Šogad ir sākusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, kas vairos Latvijas atpazīstamību Eiropā un pasaulē. Tādēļ mēs gaidām no mūsu valdošajiem politiķiem gudrus un izsvērtus lēmumus, kas vairotu uzticību Latvijai. Tas īpaši attiecas uz to trūkumu novēršanu, kas vairo plaisu starp valsts iestādēm un tautu un padarījusi mūsu valsti par nepievilcīgu lielam skaitam no valsts aizbraukušo. Uzskatām, ka viens no galvenajiem iemesliem tam ir nepietiekama ierēdņu atbildība par sava darba kvalitāti un sava stāvokļa izmantošanu personiskam nevis valsts labumam. Ņemot vērā to partijās sastāvošie aptver tikai ļoti nelielu daļu iedzīvotāju, mēs rosinām iesaistīt vadošos amatos zinošus un godprātīgus pilsoņus kā arī atbalstīt iniciatīvu ierosināšanu ne tikai pēc piederības partijām. Mēs pagaidām nesaskatām reālus centienus esošās situācijas uzlabošanai, tādēļ uzskatām, ka nepieciešamas pārmaiņas valsts pārvaldē.

Mēs tomēr esam pārliecināti par Latvijas tautas iespējām apgūt un izmatot nepieciešamās zināšanas labākai dzīvei, būt savstarpēji iejūtīgiem un par to, ka mūsu tauta, sadarbojoties ar valdību, var sekmīgi uzlabot mūsu labklājību, izvirzīt un sasniegt labklājību un tiesiskumu veicinošus cildenos mērķus, kā tas bija, saziedojot ievērojamus līdzekļus mazā Dāvja ārstēšanai.

Pēc 3 gadiem mēs svinēsim Latvijas 100-to gadskārtu. Uzskatām, ka uz šo jubileju katram mūsu valsts iedzīvotājam, no bērna līdz sirmgalvim, būtu jāsagatavo valstij dāvanu – aprakstu par sevi, savām vēlmēm un saviem tuviniekiem, par dzimto novadu un tā ievērojamākiem notikumiem, publicējot to internetā. Pieradināt un iemīlēt var tikai to, ko apzinies, bet pieradinātos nav viegli pamest. Līdz ar to valsts patriotisms kļūtu konkrēts katram, kas apzināsies sevi Latvijā.

2015. gada 14. februāris, Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā. 

 

Biedrības ,, Latvijas Politiski represēto apvienība ” 26. konferences
LĒMUMS,
2015.gada 14. februārī.

LPRA 26. konferences dalībnieki, noklausījušies LPRA priekšsēdētāja Gunāra Resnā pārskata ziņojumu par organizācijas darbību 2014. gadā, LPRA Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Gunāra Toma ziņojumu, konferences delegātu debatēs izteikto, konstatēja, ka LPRA Koordinācijas padome un valde ir veikušas darbu, lai realizētu LPRA 2014. gada 1. februāra konferencē pieņemtos lēmumus un izvirzītos uzdevumus.

  • Pārskata periodā notikušas 4  Koordinācijas padomes sēdes un katru mēnesi pa 2 valdes sēdēm, kurās tika izskatīti aktuālie LPRA darbības jautājumi, par to informējot LPRA reģionālās nodaļas.
  • Komunistiskā genocīda upuru  piemiņas  dienās, 25.martā un 14. jūnijā, tika organizēta represēto personu pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa,  ar Valsts prezidenta, valdības pārstāvju, ārzemju viesu un tautas aktīvās daļas piedalīšanos.
  • 2014. gada 16. augustā sekmīgi noritēja Latvijas politiski represēto un viņu tuvinieku 16. salidojums Ikšķilē.
  • LPRA  valde  sekoja līdzi  Memoriāla pie Okupācijas muzeja  izveides procesam, panākts, ka darbi turpinās.
  • LPRA izvirzītie valdes locekļi ciešā sadarbībā  ar attiecīgām  ministrijām  un Saeimas deputātiem risināja jautājumus, saistītus ar veselības un labklājības nozarēm.
  • LPRA valde kopā ar reģionālām nodaļām  panāca pašvaldību aktivizēšanos ziedojumu vākšanā Likteņdārzam, kā rezultātā iestādīti papildus 16 ozoli Ozolu Goda sardzē.
  • LPRA izveidotā Konsultatīvā padome 4  cilvēku sastāvā aktīvi strādāja, lai  kontrolētu personas atbilstību politiski represētās personas statusam.
  • 18.oktobrī Ogrē notika labi organizēta un kupli apmeklēta LPRA 25. gadu jubilejas konference.
  • Panākti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 872 no 2009.gada 4.augusta, kas nosaka, ka ar 2015. gada 1.februāri politiski represētām personām, uzrādot apliecību, ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā, t.i. gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos.

Neskatoties uz paveikto, jāpiemin  neatrisinātie jautājumi.

  • Joprojām paliek neatrisinātas aktuālas veselības aprūpes problēmas, saistītas ar sociālo rehabilitāciju.

LPRA 26. konferences dalībnieki nolemj:

Atzīt LPRA Koordinācijas padomes darbību 2014. gadā par labu.
Atzīt LPRA Valdes darbu 2014.gadā par labu.

Uzdot Koordinācijas padomei:

  • Obligāti maksāt biedru naudu ( nodaļas noteiktā apmērā), pārskaitot 15% no kopējās summas LPRA kontā.
  • Risināt fizisku un juridisku personu piesaisti ziedojumu vākšanā LPRA un nodaļām.
  • Uzlabot sadarbību ar skolu jaunatni patriotisma audzināšanā.
  • Organizēt valstī izsludinātās piemiņas dienas.
  • Turpināt atbalstīt Likteņdārza izveides projekta realizēšanu, vācot līdzekļus Ozolu Goda sardzei (vēl jāiestāda 8 ozoli), organizējot talkas.
  • Veicināt sadarbību ar radnieciskām organizācijām Latvijā un ārzemēs.

Uzdot LPRA Valdei:

  • Turpināt sadarbību ar attiecīgām valsts  institūcijām un risināt jautājumu par Memoriāla projekta realizāciju.
  • Sadarbojoties ar valdību un ministrijām, nepieļaut represēto personu valsts noteikto atvieglojumu samazināšanu.
  • Finansiālu iespēju robežās nodrošināt LPRA pārstāvju piedalīšanos radniecīgu organizāciju saietos  Latvijā un  ārzemēs.
  • Organizēt Latvijas politiski represēto salidojumu Ikšķilē 2015. gada 15. augustā.
  • Nodrošināt 26. konferencē pieņemto drukas materiālu nogādi adresātiem un masu saziņas līdzekļiem.

2015.gada 14.februārī.

 

B-BAS  ‘’LATVIJAS POLITISKI REPRESĒTO APVIENĪBA’’ 26. KONFERENCES
AICINĀJUMS
PAR LATVIJAS AIZSARDZĪBAS STIPRINĀŠANU

Mēs, Latvijas politiski represētie, esam ļoti norūpējušies par Latvijas aizsardzības spējām, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē. Latvija ietilpst NATO un visas tās dalībvalstis ir gatavas piedalīties mūsu valsts aizsardzībā, kam ir neatsverama nozīme. Tomēr mūs uztrauc tas, ka mūsu valdība un aizsardzības ministrija nepietiekami iesaista Latvijas iedzīvotājus ar valsts aizsardzību saistītajās aktivitātēs un mūsu aizsardzības struktūru nelielais skaits (mums nedaudz virs 10 tūkstošiem (ieskaitot zemessargus), kad, piemērām, Somijā bruņotajos spēkos ir ap 250 tūkstoši). Mēs nedrīkstam paļauties tikai uz to, ka kāds cits mūs aizsargās, bet esam pārliecināti, ka katram iedzīvotājam būtu jāapzinās, ka valsts neatkarība ir visiem mums visdārgākā vērtība, kuras zaudēšana varētu būt liktenīga latviešu tautai un jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Arī iespējamais hibrīda karš, kas mūs var pārsteigt, nav iedomājams bez visas tautas mobilizācijas, lai pretotos.

Uzskatām, ka, ņemot vērā nepietiekamo valsts finansējumu aizsardzībai, pašreizējā situācijā būtu nepieciešams veikt iespējamos masu iesaisti veicinošus pasākumus, piesaistot tajos izglītības iestādes, pašvaldības un masu saziņas līdzekļus. Uzskatām, ka iespējamie pasākumi varētu būt sekojoši:

  1. Nodibināt tautas atbalsta fondu Latvijas aizsardzībai. Tajā katrs varētu ziedot kaut nelielu summu, kas veicinātu iesaistīšanās popularitāti.
  2. Izmantojot plašsaziņu līdzekļus, tai skaitā internetu, izplatīt zināšanas, kā katram rīkoties iespējamā hibrīda kara apstākļos.
  3. Preventīvi izstrādāt mobilizācijas plānu un sagatavot mobilizācijai un ātrai apmācībai nepieciešamās infrastruktūras.
  4. Izveidot valsts lielāko novadu pašvaldību centros mobilas, ar modernāko militāro ekipējumu aprīkotas zemessargu vienības, vismaz  10 cilvēku sastāvā, kuras uzturēšanu finansētu Aizsardzības ministrija kopā ar atbilstošā novada pašvaldību.
  5. Uzdot Latvijas Izglītības un Aizsardzības ministrijā uzdot steidzamības kārtā visās mācību iestādēs veikt mērķtiecīgu jaunatnes militārās un izglītošanas darbu pašreiz tik draudošajā iespējamā hibrīda kara apstākļos.

Atcerēsimies, ka neviens cits mūs neaizsargās,  ja mēs paši mūsu aizsardzībai neveltīsim visus iespējamos līdzekļus un spēkus!

Aicinājums pieņemts 2015.gada 14. februārī, Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā. 

 

LATVIJAS POLITISKI REPRESĒTO APVIENĪBAS 26.KONFERENCES
AICINĀJUMS
VALSTS PĀRVALDES UZLABOŠANAI.

Mēs, Latvijas Politiski represētie uzskatām, ka neskatoties uz zināmiem panākumiem Latvijas valsts attīstībā, saskatām ievērojamus trūkumus valsts pārvaldē. Esam norūpējušies, ka Saeimā un Rīgas domē pārstāvēto partiju, kuru biedru skaits vien ir pāris tūkstoši, noteic likumdošanas un valsts attīstības politiku, augstos amatos ieceļot partijai pietuvinātas personas, kuras bieži vien pauž tikai partiju vai sponsoru, bet ne valsts un tās iedzīvotāju intereses.

Līdzīgas tendences izpaužas valsts prezidenta kandidāta izvirzīšanas procesā. Uzskatām, ka tautas ievēlēts prezidents nespēs atrisināt samilzušās problēmas, kas krājušās gadu gaitā, ja valsts un visas tautas labklājību nestādīs augstāk par atsevišķu grupu interesēm. 

Nepiedodamā vilcināšanās ar KNAB vadības darbības izvērtēšanu, ka arī daudziem ieilgušiem tiesvedību procesiem, norāda uz tiesu varas darbības neefektivitāti, kad darbība tiek imitēta, tikai rezultāts izpaliek.

Fakts, kad pēdējās Saeima vēlēšanās piedalījās nedaudz vairāk par 50% vēlētāju, dod pamatu šaubām, ka ievēlētais deputātu kopums nepārstāv visas tautas vajadzības. Labākus pārstāvniecības rezultātus dotu Lietuvas vēlēšanu modelis, kur 50 % Seimu ievēl no vienmandātu apgabaliem vai partiju sarakstiem, vispārējās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Noteicošā tomēr ir nevis ievēlēšanas kārtība, bet mūsu likumdošana, kura pieļauj iespēju pie varas atrasties personām, kas pārstāv nelielu grupu intereses, ar savu rīcību vai bezdarbību, zaudējot tautas uzticību, bet nezaudējot mandātu vai labi apmaksātu posteni pārvaldē. Tikai uz rezultātu virzīta pārvalde veicina atbildības palielināšanos, efektīvu darbību valsts labumam. 

Ņemot vērā, ka līdz Saeimas vēlēšanām vairāk kā 3 gadi, plaisas mazināšanai starp valsts pārvaldi, tās struktūrām un tautu, iesakām izveidot pastāvīgu publiskās vērtēšanas padomi, septiņu līdz divdesmit tautas uzticību baudošu un atzītu cilvēku sastāvā, tai skaitā no nevalstiskajām organizācijām, kuras uzdevums būtu ierosināt un vērtēt likumdošanas iniciatīvas ar mērķi veidot atklātu, atvērtu un atbildīgu sabiedrību. Vairākos gadījumos šāda sadarbība notiek, piemēram: valdībai konsultējoties ar darba devēju konfederāciju, ar pensionāru organizācijām un citām, tas ir nepietiekami – netiek risināti pastāvīgi darba kārtībā esoši jautājumi, kas veicinātu radošu atmosfēru, uz izaugsmi vērstu dialogu.

Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties valsts pārvaldes pilnveidošanā, izsakot lietderīgus uz attīstību virzītus priekšlikumus. Būsim paškritiski un atbildīgi, veicot šos pienākumus.. Atcerēsimies, savu valsti mēs veidojam paši. 

Aicinājums pieņemts LPRA 26. konferencē, Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā, 2015. gada 14. februārī

Citi raksti
31.
dec.
2017

Statūti

Latvijas Politiski represēto apvienības statūti

Lasīt vairāk...


26.
aug.
2017

Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē

Lasīt vairāk...


21.
marts
2017

Ungārijas vēstniecības ielūgums

Lasīt vairāk...


14.
febr.
2017

Vara, ieklausies represētajos!

Viktora Avotiņa raksts.

Lasīt vairāk...


7.
febr.
2017

Konference

Latvijas Politiski represēto apvienības Ārkārtas konference

Lasīt vairāk...


10.
janv.
2017

Ziņas

10.janvāris

Lasīt vairāk...


16.
dec.
2016

Konference

Latvijas Politiski represēto apvienības 28. konference

Lasīt vairāk...


14.
dec.
2016

Grāmatas atvēršanas svētki

Jāņa Ūdra vēsturiskais romāns ”Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts”

Lasīt vairāk...


24.
okt.
2016

2016.g. oktobris

Lasīt vairāk...


31.
aug.
2016

2016.g. augusts

Lasīt vairāk...


1.
aug.
2016

2016.g. jūlijs

Lasīt vairāk...


13.
jūnijs
2016

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi

Lasīt vairāk...


24.
maijs
2016

2016.g. maijs

Lasīt vairāk...


2.
maijs
2016

2016.g. aprīlis

Lasīt vairāk...


16.
febr.
2016

2016.g. janvāris-februāris

Lasīt vairāk...


26.
marts
2015

Latvijas Politiski represēto apvienības juriste

Lasīt vairāk...


2.
marts
2015

LPRA ziņas

2015.g. februāris

Lasīt vairāk...


14.
febr.
2015

LPRA konference

Latvijas politiski represēto apvienības 26.konference (2015.g.)

<


6.
febr.
2015

LPRA ziņas

2015.g. janvāris

Lasīt vairāk...


30.
janv.
2015

LPRA ziņas

Par vietējās nozīmes maršrutiem (2015.g.)

Lasīt vairāk...


6.
janv.
2015

LPRA ziņas

2014.g. decembris

Lasīt vairāk...


8.
dec.
2014

LPRA ziņas

2014.g. novembris

Lasīt vairāk...


6.
maijs
2014

LPRA ziņas

2014.g. aprīlis

Lasīt vairāk...


3.
aprīlis
2014

LPRA ziņas

2014.g. marts

Lasīt vairāk...


11.
febr.
2014

LPRA ziņas

2014.g. janvāris

Lasīt vairāk...


1.
febr.
2014

LPRA

Latvijas Politiski represēto apvienības 25.konference (2014.g.)

Lasīt vairāk...


25.
janv.
2014

LPRA ziņas

2013.g. decembris

Lasīt vairāk...


3.
sept.
2013

LPRA ziņas

2013.g. augusts

Lasīt vairāk...


19.
aug.
2013

LPRA

Paldies Ikšķilei!

Lasīt vairāk...


17.
aug.
2013

Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē

Lasīt vairāk...


6.
aug.
2013

LPRA ziņas

2013.g. jūlijs

Lasīt vairāk...


4.
jūlijs
2013

LPRA ziņas

2013.g. jūnijs

Lasīt vairāk...


3.
jūnijs
2013

LPRA ziņas

2013.g. maijs

Lasīt vairāk...


19.
febr.
2013

LPRA ziņas

2013.gada februāris

Lasīt vairāk...


9.
febr.
2013

LPRA konference

Latvijas Politiski represēto apvienības 24.konference (2013.g.)

Lasīt vairāk...


18.
aug.
2012

Politiski represēto salidojums Ikšķilē

14.Ikšķiles politiski represēto personu salidojums (2012.g.)

Lasīt vairāk...


7.
febr.
2012

Latvijas Politiski represēto apvienības informācija

Informācija par pēdējiem notikumiem LPRA. (2012.g.)

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē: