19.
marts
2014

1949.gada 25.marta deportāciju atcere (2014.g.)


Atceres pasākums

 


 

1949.gada 25.marta deportāciju atceres pasākumu un Kopsapulci vada biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Laimdota Podze

Norise:

  1. Atklāšana – Laimdota Podze.
  2. Viesa uzstāšanās – Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.
  3. Priekšnesumi:
    3.1.        Nomales teātris „Piektais tramvajs” – vadītāja Laima Geikina.
    3.2.        Koris „Līgo” – diriģente Karmena Jakovela.
    3.3.        Nomales teātris „Piektais tramvajs”.
  4. Kopsapulce:
    4.1.        Informācija par 25.marta pasākumiem.
    4.2.        Informācija par projektiem.
    4.3.        Informācija par nākamo Kopsapulci.

 

Šogad, 1949.gada 25.marta deportācijas 65.gadadiena – tā ir personīga traģēdija tūkstošiem izsūtīto, viņu radiniekiem un draugiem, bet kā sociāla un ekonomiska traģēdija visai Latvijai, pirmām kārtām latviešu zemniecībai, daudzējādi ietekmējot mūsu dzīvi arī šobrīd. Deportācijas atnesa milzīgus cilvēku morāles un politiskos zaudējumus, tika pārkāptas elementāras cilvēku tiesības uz brīvu attīstību. Represijās radīto traumu nevar pārvarēt noklusējot vai par to nerunājot. Tikai apzinot tās mērogus un katra individuālā likteņa nozīmību, mēs veidojam pamatu nākotnes attīstībai. 

Kādā sarunā ar Māru Zirnīti, tās gaitā viņa jautāja: Kā jūs izjutāt šo pazemojumu attiecībā pret sevi?
Apmulsu. Sapratu, ka tas nodarījums nebeidzās tikai ar izsūtījumā pavadītajiem gadiem – deportācijas un okupācijas ietekme turpinājās visus šos gadus, pats būtiskākais - tika pārrauta dabiskā cilvēka attīstības saite, pakļaujoties svešajai varai un tās uzspiestajām pavēlēm un norādījumiem.

Pirmā personīgā lieta 10.gadu vecumā: Alda Roķe – izvešanas brīdī 10.gadu veca, viņas personīgā lieta:
Lūse Alda Antona meita, dzimusi: Latvijas PSR, Mazsalacā,
tālāk norādīti vecāki: tēvs, Lūsis Antons Dana d., māte, Lūse Emma Kārļa m.
Pabeigusi Amūras apgabala, Kaganovičas apgabala Vostočnij sovhoza 4.nodaļas skolu 1952.g. 1953.g. 1954.g un 1955.g. ar šādām sekmēm:
Kreisajā pusē – ailītes sarakstīti mācību priekšmeti, labajā atzīmes. Tās ir labas un teicamas.
Tas ir dokuments, kas norāda, ka bērni ir bijuši ''tiesājamo'' sarakstos – tikai nav neviena apsūdzības raksta un ierēdņi pildīja čekas norīkojumus.
Citāts ''Skolā gāja visādi, bet tomēr mēs latvieši izkūlāmies un apsteidzām krievus zināšanās. Krievijā atkārtoti sāku iet 2. klasē, jo Latvijā biju mācījusies trīs ceturkšņus''.

M.Dreimane – izvešanas brīdī 12.gadu veca:
Citāts: ''Es paņēmu līdzi dārgumus. Brālim dārgumi bija grāmatu soma, grāmatas latviešu valodā – cerība naivā, ka Amūras apgabalā vajadzēs latviešu valodu. Bet mani dārgumi bija albums, kokvilnas lakatiņš un kaut kur sadabūts groziņš.
Skolā nokļuvu, kad mācību gads gāja uz beigām, bet mēs bijām organizēti. Kas tajā Konstitūcijā stāvēja rakstīts, ka dzimtajā, latviešu valodā jāmācās... mēs protestējām. Runāja, ka būs jāmācās tajā pašā klasē vēlreiz, būs krievu valodā, mēs negribējām – tādēļ protestējām. Dūša jau bija liela, bet mūs neviens neņēma vērā.
Kā teicamniece beidzu septīto klasi un ar čekas atļauju varēju izvēlēties kādu no tehnikumiem. Izvēlējos Blagoveščenskas Finansu kredīta tehnikumu, kas bija tuvākā vieta, lai arī atradās 500 km attālumā''.

Juris Jankovskis – izvešanas brīdī 10.gadu vecs:
Citāts: Čīkstēdamas aizsitās vagona durvis, noklaudzēja bultas, tad grūdiens, rāviens, buferu klaudzoņa un ešelons sāka uzņemt gaitu. Vagonā atskanēja smaga nopūta, kāds sāka elsot.
Pēc laika pēkšņi visi pieklusa, caur vagona sienām bija dzirdamas skaņas, kas aizvien pieņēmās spēkā.
Dziesma! Jā, tās ir atvadas Dzimtenei. Skan dziesma, kuras vārdus jau sen vajadzēja aizmirst, jo tā bija aizliegtā dziesma, gadiem ilgi, pat pusbalsī cilvēki nebija iedrošinājušies dziedāt. Tagad pāri ešelonam traucās skaņas, kuras lika straujāk pukstēt katra latvieša sirdij: ''Neviens man neatņems šo zemi dzimto'', sākumā vēl nedroši, to dzied dažas jaunas, pārgalvīgas balsis, bet ir sadzirdējuši citi vagoni, cilvēki paceļ galvas, kuras bija atspiedušās pret cietajiem lāviņas dēļiem. Divas māsas apkampušās sēž uz lāviņas, pāri vaigiem tek asaras. ''No zemes šīs mēs izauguši esam'' – pievienojas cits vagons. ''Par zemi šo mums galvas jānoliek''.
Paliek skumji domājot par šiem vārdiem. Vai Dzimtenei būs vieglāk, ja Sibīrijas taigā bez vēsts pazudīs šie cilvēki, kuri dzied viņas himnu.
Nē! Visi, visi līdz pēdējam var apgulties Krievzemes purvos, bet ieglāk no tā nekļūs mūsu Latvijai. Vēl vairāk asiņos viņas sirds, vēl klusākas kļūs lauku sētas, vēl tukšākas paliks pilsētas ielas. Sveši ļaudis ieņems viņu vietas.
Šiem cilvēkiem liktenis ir devis daudz grūtāku uzdevumu, daudz smagāku nastu. Dzīvot! Izturēt! Izturēt visu, ko dod bagātā Krievzeme – izturēt badu, izturēt salu, izturēt pazemojumus, apvainojumus un atgriezties Dzimtenē. Atgriezties, lai varētu atklāt patiesību par tām neģēlībām, ko pastrādāja Padomju ''strādnieku un zemnieku'' vara. Lūk, ko prasa liktenis no tiem, kas dodas pretī nezināmajam. Maz bija tādu, kas domāja par skanīgiem vārdiem, tikai sirdī bija viena doma un cerība. Mēs atgriezīsimies!''

Leonīds Bergmanis. –izvešanas brīdī 20.gadu vecs.
Citāts: ''Mani saņēma ciet 21.martā. Tieši sākās otrā mācību stunda, sākās fizika. Ienāk pasniedzējs Biļūns, viņam līdzi viens privātā: ''Bergmani, jūs pie direktora!'' Es tā iekšēji nodrebēju. Uzeju augšā pie direktora, viņa uzvārds Krevs – laikam latgalietis. Ņemam šo puisi līdzi!
''Знаете что ваш дом бандитов содержал ?'' Svešie noprasa. Atbildēju, ka neko nezinu.
Toreiz, kad atgriezos, man bija 27.gadi. viss bija pagājis.
Padomju laikā, kad apcietināja Gunāru Astru, Rodi – es viņus pazinu un zināju. Mani arī viņi aicināja, bet es atbildēju: Esmu savu izcietis, visai tai ''šļurai'' gājis cauri, pietiek, esmu jau iznīcināts, mana karjera izputināta. Biju domājis būt Rīgas pilsētas galvenais arhitekts – viss tika iznīcināts!''

Šodien, ikviens zālē esošais cilvēks var apliecināt, ka viņš neieguva to izglītību, neieguva to profesiju par kuru tik daudz tika cerēts un sapņots, kas atbilda viņa zināšanu līmenim un izpratnei par izaugsmi, par savas sētas un zemes sakārtošanu. Tobrīd svešumā bija jāpielāgojas, bet pat visbezcerīgākajās situācijās netika apslāpētas slāpes pēc zināšanām. Tā vai citādi – izglītība tika iegūta.
Okupācijas sekas ir daudz smagākas nekā paši spējam apzināties, jo tās ideoloģija ir sagandējusi izpratni par labo un ļauno, kas ir pareizi, kas ir nepareizi, sagandējusi tiktāl, ka pat Tēvzemes mīlestība tiek mērīta treknos kumosos, nevis ar strādīgumu un ticību valsts nākotnei. Tas spēks, kas savulaik ļāva izturēt Sibīriju ir viens no nozīmīgākajiem spēka avotiem mūsu tautai. To nonivelējot, sabiedrība zaudē pamatu uz kuru balstās tās attīstība, tā kļūst inerta un daudz vieglāk pakļaujas svešu ideoloģiju ietekmei. Pārāk strauji svešais, mums nepieņemamais, ienāk mūsu ikdienā, jo tik daudz kas ir pazaudēts. Vēl šodien domājam par to, kā pārvarēt 50 okupācijas gadu drūmās pēdas mūsu dvēselēs, kas vēl 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas vārdzina mūsu tautsaimniecību, kavē labklājību un kultūru. Ar savu pieredzi mēs ietekmējam sabiedrisko domu, ļaujot tai attīstīties patiesas vēstures izpratnes virzienā, cienot katra indivīda uzskatus.
Mūsu domas ir vērstas uz nākotni, varbūt tās vairs nav tik spēcīgas, bet noteikti cieņas, mīlestības un sapratnes pilnas.

Vēlam izaugsmi mūsu zemei un labklājību mazbērniem!

Laimdota Podze

Citi raksti
28.
aug.
2017

Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē

Lasīt vairāk...


22.
febr.
2017

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


25.
janv.
2017

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


14.
dec.
2016

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


16.
nov.
2016

Kopsapulce

Kopsapulce un Valsts svētku pasākums

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2016

Lāčplēša diena

Atceres pasākums Sudrabkalniņā

Lasīt vairāk...


19.
okt.
2016

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2016

1941. gada 14. jūnija deportāciju atcere

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


8.
jūnijs
2016

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


11.
maijs
2016

Kopsapulce

Lasīt vairāk...


11.
febr.
2016

Senioru zvanu centrs

Katru darba dienu no 10:00 līdz 14.00

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2015

1941.gada 14.jūnija deportāciju atcere

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2015

1941.gada 14.jūnija deportāciju atcere

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītie pasākumi Rīgā 14.jūnijā

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2015

Vēstule

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres vēstule

Lasīt vairāk...


10.
jūnijs
2015

Kopsapulce

Dzintras Gekas dokumentālā filma "Dieva putniņi"

Lasīt vairāk...


28.
maijs
2015

Starptautiska zinātniskā konference

Nacionālo vienību izveide I pasaules kara laikā

Lasīt vairāk...


23.
maijs
2015

Pārdaugavas svētki 2015

Jūti Pārdaugavu!

Lasīt vairāk...


20.
marts
2015

1949.gada 25.marta deportāciju atcere

Kurzemes rajona Politiski represēto kluba atceres pasākums (2015.g.)

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2014

1941.gada 14.jūnija deportāciju atcere (2014.g.)

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


11.
jūnijs
2014

Kopsapulce

(2014.g.)

Lasīt vairāk...


6.
maijs
2014

Grāmatas atvēršana

Ulda Neiburga grāmata "Dievs, Tava zeme deg!"

Lasīt vairāk...


23.
aprīlis
2014

Kopsapulce

(2014.g.)

Lasīt vairāk...


15.
aprīlis
2014

Apsveikums Lieldienās

Rīgas domes Labklājības departamenta apsveikums Lieldienās (2014.g.)

Lasīt vairāk...


19.
marts
2014

1949.gada 25.marta deportāciju atcere (2014.g.)

Kurzemes rajona Politiski represēto kluba atceres pasākums

<


10.
marts
2014

Ilmārs Knaģis

Vēstule

Lasīt vairāk...


17.
febr.
2014

Latvijas Nacionālo karavīru biedrība

Vēstule Drošības policijai: Rubika izteicieni Grīziņkalnā

Lasīt vairāk...


24.
dec.
2013

Apsveikumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


24.
dec.
2013

Apsveikums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


18.
nov.
2013

Apsveikumi Valsts svētkos

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


13.
nov.
2013

Valsts svētku pasākums (2013.g.)

Pirms 95 gadiem dzima Latvijas valsts

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2013

Lāčplēša diena (2013.g.)

Mūsu vectēvi te karoja par savu zemi, tautu un latvju valodu

Lasīt vairāk...


16.
okt.
2013

Kopsapulce

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


23.
aug.
2013

Latvijas Okupācijas izpētes biedrības pasākums (2013.g.)

Triju Baltijas valstu ceļa sākums uz Eiropu

Lasīt vairāk...


16.
aug.
2013

Aleksandra Lūre

103 gados aizgājusi kluba vecākā biedre

Lasīt vairāk...


14.
jūlijs
2013

Aleksandrai Lūrei 103

Kluba vecākai biedrei 103. dzimšanas diena (2013.g.)

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2013

1941.gada 14.jūnija deportāciju atcere (2013.g.)

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītais pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


12.
jūnijs
2013

Kopsapulce

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


15.
maijs
2013

Kopsapulce

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


19.
aprīlis
2013

Atmiņu grāmata

Grāmatas "Skaudrā bērnības saule" atvēršanas svētki (2013.g.)

Lasīt vairāk...


17.
aprīlis
2013

Kopsapulce

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


9.
aprīlis
2013

Kompensāciju jautājums par PSRS nodarījumiem Latvijā

Политика Латвии в вопросе о компенсации ущерба за советскую оккупацию

Lasīt vairāk...


20.
marts
2013

1949.gada 25.marta deportāciju atcere

Kurzemes rajona Politiski represēto kluba atceres pasākums (2013.g.)

Lasīt vairāk...


20.
febr.
2013

Kopsapulce

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


3.
febr.
2013

Jubileja (2013.g.)

Kurzemes rajona Politiski represēto klubam 20.

Lasīt vairāk...


23.
janv.
2013

Kopsapulce

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


22.
janv.
2013

Jubileja (2013.g.)

T.Pētersonam 90.

Lasīt vairāk...


19.
dec.
2012

Kopsapulce

(2012.g.)

Lasīt vairāk...


3.
dec.
2012

Pieminekļa atklāšana

Pieminekļa Komunistiskā terora upuru piemiņai PUTENĪ otrās kārtas svinīga atklāšana (2012.g.)

Lasīt vairāk...


18.
nov.
2012

Apsveikumi

(2012.g.)

Lasīt vairāk...


14.
nov.
2012

Valsts svētku pasākums (2012.g.)

Pirms 94 gadiem dzima Latvijas valsts

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2012

Lāčplēša diena (2012.g.)

6.Rīgas pulka karavīri te gāja kaujā par savu zemi, savu tautu un latvju valodu. No toreiz atgūtā mēs nedrīkstam zaudēt neko!

Lasīt vairāk...


10.
okt.
2012

Kopsapulce

(2012.g.)

Lasīt vairāk...


1.
okt.
2012

Apsveikums

Rīgas domes Labklājības departamenta apsveikums (2012.g.)

Lasīt vairāk...


13.
jūlijs
2012

Aleksandrai Lūrei 102

Kluba vecākai biedrei 102. dzimšanas diena (2012.g.)

Lasīt vairāk...


11.
jūlijs
2012

Raksts laikraksta Diena pielikumā Senioru Diena (2012.g.)

Projekts kā vesela bagātība - apkopo politiski represēto atmiņu stāstus, tā mācot jaunajiem dzīvesgudrību.

Lasīt vairāk...


14.
jūnijs
2012

1941.gada 14.jūnija deportāciju atcere (2012.g.)

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītais pasākums Torņakalna stacijā

Lasīt vairāk...


13.
jūnijs
2012

Kopsapulce

(2012.g.)

Lasīt vairāk...


6.
jūnijs
2012

Nevalstisko organizāciju salidojums (2012.g.)

„Mazs cinītis gāž lielu vezumu”

Lasīt vairāk...


16.
maijs
2012

Kopsapulce

(2012.g.)

Lasīt vairāk...


18.
aprīlis
2012

Kopsapulce

(2012.g.)

Lasīt vairāk...


21.
marts
2012

1949.gada 25.marta deportāciju atcere

Kurzemes rajona Politiski represēto kluba atceres pasākums. (2012.g.)

Lasīt vairāk...


16.
nov.
2011

Valsts svētku pasākums (2011.g.)

Pirms 93 gadiem dzima Latvijas valsts

Lasīt vairāk...


11.
nov.
2011

Lāčplēša diena (2011.g.)

Mūsu vectēvi te gāja kaujā par savu zemi, savu tautu un latvju valodu.

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē: