24.
aug.
2013

Ekspedīcija


 

 

 

Pasākums organizēts
ar Latvijas kopienu iniciatīvu fonda līdzfinansējumu programmas "Atbalsts Rīgas senioriem" ietvaros
un
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta līdzfinansējumu budžeta programmas  „Sabiedrības integrācijas programma”  ietvaros.

 

Ekspedīcija 2013.gada 24.augustā:
''Kurzeme –brīvības cīņas un bēgļu ceļš''.
Piedalās 34.personas

Dodamies ceļā pa vēstures takām Kurzemē.

Kroņaucē – Edgara Zihmaņa vīnogu dārzā ieraugam un nobaudām izcilākās Latvijā audzētās vīnogu šķirnes, kas tiek pārbaudītas vietējos audzēšanas apstākļos.

Jaunpils – cauri septiņiem gadsimtiem ... īss ceļojums: 1301.gads – vēstures avotos minētais Jaunpils pils celtniecības sākums, kad Livonijas ordeņa mestrs ir Gotfrīds fon Roga. Pils kalpojusi kā cietoksnis, kurā uzturējās neliela militārā vienība, ordeņa mūki, kā arī vecumdienas pavadījuši Livonijas ordeņa bruņinieki.
15.gadsimta beigās pilij pieceļ apaļo stūra torni ar šaujamlūkām. Pils no visām pusēm bija norobežota ar ūdens kanāliem, vienīgā ieeja pilī bija paceļamais tilts un velvētie vārti. Bija arī slepenās ejas.
1576.gads – Tīss fon der Reke, parakstot oficiālu izlīgumu ar hercogu Ketleru, iegūstot pili savā īpašumā. Jaunpils pils un novads, kas bija 13 kvadrātjūdzes liels un sastāvēja no 17 muižām, kas fon Reku dzimtas rokās palika līdz pat Latvijas agrārās reformas īstenošanai – 1922.gadam.
1871. gads – muižas parkā notikusi Dziesmu diena, tajā piedalījās kori no Irlavas, Lestenes, Bikstiem. Virsdiriģents bija Jānis Bētiņš.
1905.gads – naktī no 23. uz 24. decembri revolucionāri aizdedzina Jaunpils pili. Vienā naktī bojā aizgāja pils, kas nepostīta bija pastāvējusi vairāk nekā piecus gadsimtus. 1907. gads – pilī uzsāka pārbūvi pēc vācu arhitekta V. Bokslafa projekta.
1919.gads – pils pāriet neatkarīgās Latvijas īpašumā, barona Georga Augusta fon der Rekes ģimene izbrauc uz Vāciju. Brīvās Latvijas laikā pilī darbojās Jaunpils lopkopības skola. 1960. – 70.gados – pilī notika pēdējā pārbūve, izbūvēja telpas Jaunpils Lopkopības izmēģinājuma stacijas vajadzībām. Pils zālē zem kaļķu apmetuma atklājās mākslas darbs ''Madonna ar bērnu''.
2005. gadā pils tika iekļauta Eiropas kultūras mantojuma simts sakoptāko pieminekļu sarakstā Latvijā.

Kas latviešiem ir Lestene? Bija jāpaiet gandrīz pusgadsimtam, lai varētu sākt nopietni domāt un rīkoties par 2. pasaules kara cīņās pret boļševismu kritušo latviešu karavīru kapa vietu pienācīgu izveidošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Doma par lielākas piemiņas vietas izveidošanu kādā no Kurzemes kauju laukiem, šķiet , pirmajam bija radusies 19. latviešu divīzijas leitnantam Andrejam Apsītim ( 1919.- 1996.) – kādreizējā tieslietu ministra Hermaņa Apsīša dēlam, kurš pats bija Kurzemes cietokšņa aizstāvis.
Lauks pie Lestenes baznīcas izrādījās īsti piemērots iecerētajam nolūkam. Te jau atradās 19.divīzijas kritušo apbedījumi. Visus septiņus Kurzemes kauju mēnešus Lestenē bija krustojušies leģiona vienību ceļi. Lestenes baznīcu bija postījuši neskaitāmi naidnieka artilērijas granātu trāpījumi.
Mūsu kluba biedrei Liānai Mauriņai – šis ir svēts brīdis. Viņa stāsta: Manam tēvam nebūs nekad vairāk kā 38 gadi. Viņš ir kritis otrajā pasaules karā. Pati 1941.gada 14.jūnijā, sešu gadu vecumā, piedzīvoju pirmo šausmu dienu – kad ieraudzīju karavīru ar durkli audžutēvam aiz muguras, tālāk - tālais ceļš uz Sibīriju, badā, aukstumā līdz nokļuvu bērnu namā.
Atgriežoties Latvijā, no tēva māsas uzzināju, ka tēvs ir kritis un palicis nezināms. Kad Latvija atguva neatkarību sāku interesēties – pirmā saskarsme bija Tautas frontē, tur bija tāda plāna grāmatiņa un tajā saraksti: Arvīds Skudra, viņa datums, gads – kritis, nezināms. Slokas ielas arhīva izziņa – 1944.gada 31. jūlijā iedalīts 19. grenadieru divīzijas, 19. lauku bataljona 4.rotā, dienesta pakāpe – jefreitors, līdz kuram laikam dienējis, ziņu nav. Griezos Nacionālo Vanagu administrācijā, tā kontaktējās ar Vāciju un man atnāca dokumenti. Tagad manam tēvam ir atsevišķa plāksnīte Lestenes ansamblī.
Šobrīd Lestenes Varoņu kapos guldīti vairāk kā 1000 karavīru, kas bija krituši un zemē guldīti: Irlavkrogā, Saulītēs, Lieljāņos, Kaneniekos, Pētertālē, Romos, Riežās, Vikstrautē, Remtē, Zaļkalnos, Bikstos un citur. Kapu ansambļu sienā ievietotas arī divas bijušo cīnītāju pelnu urnas. Vairāki simti izrakto vācu karavīru mirstīgo atlieku atdotas pārapbedīšanai Novadnieku karavīru kapos pie Saldus. Diemžēl, ne jau katra kritušā mirstīgajām atliekām izdodas atrast pazīšanas zīmi – žetonu identitātes noskaidrošanai. Vācijas bruņoto spēku karavīriem bija jāvalkā kaklā pakārts auklā iesiets alumīnija žetons ar šifrētu identitātes kodu. Karavīra nāves gadījumā žetons pārlaužams divās daļās: nolauztā puse nododama padotības kārtībā ar nāves ziņu, otra puse paliek kopā ar mirstīgajām atliekām arī kapā. Kara pēdējos gados visi vairs nesaņēma šīs pazīšanās zīmes.
Lestenes varoņu sienā šobrīd iegravēti 18000 karavīru vārdi. Vēl ir daudz ko darīt kritušo varoņu apzināšanas jomā, jo šis skaitlis ir pārāk mazs.
Kurzemes brāļu kapi veidojas par ievērojamu Latvijas svētvietu un otriem lielākajiem brāļu kapiem valstī. Kaut arī apjoma ziņā Lestenes ansamblis nespēs konkurēt ar Rīgas brāļu kapiem, tas kļūst par centrālo piemiņas sarīkojumu vietu kritušo latviešu karavīru – Kurzemes aizstāvju piemiņai, kur ik gadu pulcējas ļaužu tūkstoši no visas Latvijas tādos zīmīgos datumos kā 16.marts, 8.maijs un 11.novembris.

Kurzemes cietokšņa muzejs ir militārajai vēsturei veltīts muzejs – Kandavas novada Zantē. Muzejs savu darbību uzsāka 1996.gadā, tā izveidotājs un vadītājs ir Ilgvars Brucis.
Ekspozīcijās apskatāmas vairāk kā 8000 vienību, dažādu veidu strēlnieku ieroči: šautenes, karabīnes, triecienšautenes mašīnpistoles, pistoles un revolveri, ka arī kolektīvie šaujamieroši: patšautenes, ložmetēji, granātšāvēji un granātmetēji. Izstādītas militārās uniformas un militārā tehnika. Muzejs veltīts galvenokārt militārai vēsturei, kaut arī vēstures fakti paši par sevi bezkaislīgi, ir ļoti plašas iespējas tos traktēt, atkarībā no autora simpātijām, politiskās pārliecības, interesēm un zināšanu līmeņa.
Ekspozīcijā apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar starpkaru posmu Latvijā. Muzeja īpašnieks sakārto un papildina šo ekspozīciju. Katram eksponātam savs stāsts: gan tā pielietojuma, gan iegūšanas, gan nokļūšanai līdz muzeja ekspozīcijai. Šie stāsti ir individuāli, tāpat kā cilvēku likteņi – katram savs, neatkārtojamais. Klāt nākuši strēlnieku ieroči, ar kuriem karoja Otrajā pasaules karā. Skatāma armijas pirmā reaktīvā iznīcinātāja MIG pilota kabīne, turklāt divvietīga. Tā bija paredzēta jauno pilotu apmācībai. Visu laiku papildinās ekspozīcija – 1945. – 1993. gads. Latvijas armija no 1918. – 1940.gadam.
Uz lauka izstādīti lielie eksponāti: lidmašīnas, bruņutransportieri, Sarkanās armijas tanki un c.
Gan eksponāti, gan ekspozīcijas palīdz gūt priekšstatu par Otrā pasaules kara norisi Kurzemes cietoksnī un karavīru turpmākajiem likteņiem.
Viena no interesantākajām ir Tukuma muzeja ceļojošā izstāde: Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, kura apskatāma Kurzemes cietokšņa muzejā telpās. Vēstules uz bērza tās rakstītas Sibīrijā – ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās. Tās laikā no 1941. līdz 1956.gadam saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji, kas bija arestēti par pretpadomju uzskatiem, dalību pretošanās kustībā, izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām, par nevēlēšanos stāties kolhozos. Vēstules no Vjatlaga nometnēm Otrā pasaules kara gados rakstītas krieviski, nevis latviešu valodā, un tās izskatījusi kara cenzūra, par to liecina zīmogi. Staļina kulta laikā represēti aptuveni 167 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazu bērnu un nometināti Sibīrijā.
2008.gada septembrī, Kurzemes cietokšņa muzejs tika iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā un ieguva Eiropas kultūras mantojuma karogu. Muzejs ar savu darbību atgādina sabiedrībai par padomju represijām un mudina līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem ne pret pagātnes notikumiem, ne pašlaik notiekošo.

Citi raksti
31.
dec.
2017

Kurzemes rajona Politiski represēto klubs

Valde 2017. gadā

Lasīt vairāk...


31.
dec.
2017

Kurzemes rajona Politiski represēto klubs

Plānotie pasākumi 2017. gadā

Lasīt vairāk...


31.
dec.
2017

Kurzemes rajona Politiski represēto klubs

Darba laiki 2017. gadā

Lasīt vairāk...


16.
maijs
2015

Ekspedīcija

(2015.)

Lasīt vairāk...


9.
aug.
2014

Likteņdārzs (2014.g.)

Ozolu stādīšana Likteņdārzā.

Lasīt vairāk...


28.
marts
2014

Tikšanās Kara muzejā (2014.g.)

Tikšanās ar jaunāko klašu skolēniem.

Lasīt vairāk...


24.
sept.
2013

Seminārs (2013.g.)

Projekts "Kad satiekas paaudzes"

Lasīt vairāk...


24.
aug.
2013

Ekspedīcija

(2013.g.)

<


2.
jūnijs
2013

Ekspedīcija

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


8.
maijs
2013

Seminārs (2013.g.)

Projekts "Kad satiekas paaudzes"

Lasīt vairāk...


16.
marts
2013

Mākslas noskaņās

(2013.g.)

Lasīt vairāk...


2.
nov.
2012

Konference (2012.g.)

Baltija un Eiropa PSRS militārisma varā:
Aktuāls skatījums

Lasīt vairāk...


4.
aug.
2012

Ekspedīcija (2012.g.)

Skaistā Vidzeme!

Lasīt vairāk...


22.
maijs
2012

Tikšanās

Tikšanās ar LU asociācijas "Dzīvesstāsts" priekšsēdētāju Māru Zirnīti (2012.g.)

Lasīt vairāk...


10.
okt.
2011

Projekts „Veselīgas novecošanās indikatori un mediju pedagoģijas attīstība mūžizglītības kontekstā Latvijā” (2011.g.)

Mūsdienu gerontoloģija – zinātne par vecuma sociālām, psiholoģiskām un bioloģiskām problēmām būtisku nozīmi piešķir gan indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas, gan patoloģiskas jeb neveselīgas novecošanās gadījumiem

Lasīt vairāk...


27.
aug.
2011

Likteņdārzs (2011.g.)

Ekspedīcija projekta Dzīvesstāstu atmiņu krājums "Atmiņu vijums" ietvaros

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē: